1989.gada 23.augusts kuldīdzniekiem bija rosības pilns. Tautas frontes līderiem bija darba pilnas rokas, jo cilvēki šai dienā tika aicināti uz trim akcijām. Pie kara komisariāta notika protesta mītiņš pret padomju iekārtu. Tā dalībnieki rokās turēja plakātus „Važas sadils”, „Nost ar okupāciju!”. Otra akcija – gājiens uz Kuldīgai netālo Upīškalnu, kur atradās PSRS armijas daļa. Bet pats svarīgākais - brauciens uz Bauskas rajonu, Raiņa vārdā nosauktu saimniecību aptuveni četrus kilometrus no Grenstāles robežpunkta, kur Baltijas ceļa ķēdi veidoja Kuldīgas rajona iedzīvotāji.
Austras kundzei Baltijas ceļa diena bija pirmā un joprojām vienīgā iepazīšanās ar šo pusi. „Sajūta bija tāda, ka ir jābūt. It kā, ja es nebūšu, tad kaut kas pietrūks,” saka Austras kundze. „Es biju no padomju laikos lēģerī, tāpēc šādus pasākumus atbalstīju,” stāsta Jānis Mētra.
Tā kā kuldīdznieki bija tuvu Lietuvas robežai, tad pēc akcijas viņi devušies pie lietuviešiem, kur bijis mītiņš. Dzintra Širmahere atceras, ka dziedāja, dejoja un apkampās ar kaimiņiem.
Kuldīgas novada muzejs jau pirms pieciem gadiem sācis vākt dažādas liecības par notikumiem Baltijas ceļa laikā, galvenokārt krājas atmiņu stāsti. Te izveidotas arī vairākas muzejpedagoģiskās programmas, nu top jauna – tieši par Baltijas ceļa laiku. Pirmā vieta, kur ar to viesosies, septembra nogalē būs Turlavas pamatskola.
Muzejā saka – lai arī ir pagājuši 25 gadi, atmiņu stāsti tiek vākti joprojām. Tikai tā var sajust tautas īstās izjūtas.
