Latvijas prezidentūra ES Padomē aptveni pirms gada sākās ar svinīgu pasākumu Briseles mākslas centrā “Bozar”, kur arī notiek saruna ar Timermani-Mooru. Viņa tagad atzīst - lai arī svinīgais pasākums notika tikai gandrīz pirms gada, šķiet, ka tas notika daudz senāk, jo bija viens no pirmajiem lielajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras kultūras programmā Briselē.
"Un visas raizes arī mazliet neziņa, kā tas būs... Un arī tāds mazliet prieks un lepnums, ka mums ir izdevies sagatavot tādu programmu, par kādu jau šobrīd Briseles diplomātiskais korpuss atzīst, ka tā ir labākā prezidentūras kultūras programma, kāda jebkad ir bijusi Briselē," uzskata Timermane-Moora.
Gan mākslas centrā "Bozar", gan vairākās citās vietās notika izstādes un koncerti, kurus kopumā apmeklēja vairāki tūkstoši cilvēku. Lielajā koncertzālē vien ir 2100 klausītāju vietu.
Februārī vienā no mazākajām zālēm tika arī izrādīta Jaunā Rīgas teātra izrāde “Soņa” krievu valodā. Par lēmumu atvest tieši šo iestudējumu laikā, kad starp Krieviju un Eiropas Savienību ir saasinājušās attiecības, prezidentūras organizatori ne reizi vien saņēma pārmetumus. Tomēr Timermane-Moora uzskata, ka tas ir parādījis, ka mēs spējam raudzīties uz lietām plašāk. Turklāt daudz ko izšķīra pavisam praktiski apsvērumi.
"Ja mēs runājam par “Soņu”, tad tā bija vienīgā izrāde, ko uz šīs mazās skatuves varēja parādīt no Jaunā Rīgas teātra. Un ja mēs runājam par Krēmeru un koncerta laikā atskaņoto Šostakoviča darbu, tad man liekas, un es arī esmu saņēmusi komplimentus no vietējās publikas par mūsu plašo sirdi un drosmi. Es jau gan pie sevis nodomāju, ka tas nebija mūsu nopelns. Bet tā nu tas sanāca. Un es domāju, ka programma ar šo krievu gan mūzika, gan valodas klātbūtni deva plašāku skatu uz Latviju," domā Timermane-Moora.
Starp politiskajiem pasākumiem Rīgā viens no redzamākajiem bija Austrumu partnerības samits. Uz to ieradās gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un Francijas prezidents Fransuā Olands, kā arī Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvji.
Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ar savu neordināro viesu sagaidīšanas manieri iekļuva daudzos pasaules medijos. Piemēram, no viņa lūpām varēja nolasīt, ka Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu Junkers sveica ar vārdiem: “Sveiks, diktator!”. Bet Grieķijas premjeram Aleksim Cipram, kurš nekad nevelk kaklasaiti, viņš uz mirkli pielika savu.
Tomēr ne mazāk svarīgi bija arī veiksmīgi novadīt daudzās ministru un ekspertu sanāksmes Briselē. Pēc Timermanes domām, tas Latvijas politiķiem un ierēdņiem ir izdevies godam.
"Es domāju, ka mēs jau nevaram parādīt sevi ilgākā posmā, kas tomēr ir seši mēneši, savādākus, nekā mēs esam. Un mēs sevi parādījām kā lieliskus organizatorus, lieliskus izpildītājus, brīžiem - kā lieliskus moderatorus. Un citu ideju bīdīšanai mēs tiešām īstenībā esam ļoti izcili," lēš Timermane-Moora.
Vai mēs šī pusgada laikā spējām ienest arī kādas jaunas idejas Eiropā? Šāds jautājums ik pa brīdim izskan diplomātu aprindās. Timermane-Moora neņemas par to spriest. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma jau no pirmajām dienām sacīja, ka mūsu galvenais mērķis prezidentūras laikā ir nevis radīt jaunas koncepcijas, bet sākt uzrakstīto pamazām īstenot dzīvē.
Tagad, gandrīz pusgadu pēc Latvijas prezidentūras beigām, ir vietā uzdot arī jautājumu, kas tad ir palicis pēc tās?
"Ar vienu uguņošanu, kas bija prezidentūra, mēs nevaram iegūt paliekošu vietu. Tas ir ikdienas ilgs darbs. Prezidentūra ir radījusi izcilu augsni, lai mēs varētu tālāk runāt par Latviju, par Latvijas vērtībām, par mūsu lietām, ko mēs gribam attīstīt, savu dzīvesziņu, protams, arī par savu kultūru, bet arī par savu prasmi dzīvot, organizēt, sazināties, sadzīvot," sacīja Timermane-Moora.
Latvijas diplomātu skaits Briselē ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Drīz uz Rīgu dosies arī Vita Timermane-Moora. Tomēr viņa cer, ka prezidentūras laikā gūtās iestrādes tiks turpinātas.
"Es ļoti, ļoti tiešām ceru uz dažāda līmeņa vadītājiem, ka viņi saprot un vēsu saprātu un apziņu pieiet tam jautājumam, ka īstenībā, ja mēs tagad aizlaižam prezidentūras ieguvumus atmatā, tad īstenībā tā ir zemē nomesta nauda," uzskata Timermane-Moora.
Pēc viņas domām prezidentūras pieredze ir mainījusi gan viņu, gan arī citus kolēģus. Tādēļ tagad šie cilvēki meklē jaunus izaicinājumus. Viņai tā būs gatavošanās Latvijas simtgades svinībām.
