Ja veselā miesā ir vesels gars, tad veselīga iekšiene ir arī veselīga āriene?
Noteikti, tas ir spogulis. Kā tu iekšēji jūties, tā arī ārēji to palaid. Man būtiska tēma ir depresija, par ko daudz runāju sociālajos tīklos. 2015. gadā man tika uzstādīta diagnoze – vidēji smaga depresija. Tolaik man vispār neinteresēja nekas, arī ne tas, kā es izskatos.
Ir vienkārši grūti eksistēt; kāds vispār izskats?
Kad sāku ārstēties, progress notika ļoti ātri, gan pateicoties zālēm, gan grupu terapijai. Es biju dienas stacionārā. Pēc apmēram divām nedēļām man jau sāka atkal interesēt uzkrāsoties, nopirkt rozā džemperi, pašai bija prieks par to.
Kā tu rūpējies par savu ārieni?
Tagad pat tik daudz nerūpējos. Piemēram, rūpējos par savu sejas ādu, jo ir patīkamāk, ja pumpu ir mazāk. Zinu, ka tas ilgtermiņā arī liks justies labāk. Esmu “vannu cilvēks” – ja citreiz sastresojos pa dienu, mēdzu ieiet vannā, lai vienkārši nomierinātos. Tas ir kaut kāds mans mieriņa avots.
Apģērbā man ir svarīgi, lai lieta ir skaista, bet arī tāda, kurā jūtos ērti. Negribu, ka drēbes sagādā stresu. Citreiz arī dārgas lietas sagādā stresu – ja uz tām dārgajām biksēm tagad būs kleksis? Gribu, lai lietas kalpo man, nevis es kalpoju lietām. Vienubrīd man bija ļoti daudz mantu – man sūtīja kosmētiku, ar ko bija pilna kumode un vēl vairāk. Kad pārcēlāmies pagājušajā pavasarī, bija jāpārved arī kosmētika, jo nebiju tikusi no tās vaļā. Rokas bagāžas koferis bija pilns tikai ar lūpu krāsām.
Vienā mirklī saproti, ka man ir tik daudz to mantu, ka esmu vergs tām.
[..] Minimalizēju visu, lai lietas kalpo man, sagādā prieku un es spēju tās novērtēt. Problēma ar lietām ir tāda, ka vienmēr vajag kaut ko vēl. Netiec galā ar kaut ko iekšienē, tāpēc liekas, ka tas tev iedos laimi un tieši tā tev pietrūkst, lai beidzot būtu laimīgs. [..]
Mūsdienu jauniešiem ir izteikta interese par ārieni, bet tajā pašā laikā aizvien ir aktuālas arī dažādas “prāta nekārtības” un garīgās saslimšanas. Vai tu tur saskati saistību?
Protams! Tas ir vistiešākajā veidā saistīts, tā ir patērētāju kultūra. Tev visu laiku dzen iekšā to, ka tu neesi gana labs, kamēr tev nav tā lūpu krāsa, tā zīmola jostiņa vai somiņa, vai vēl kaut kas. Tu nebūsi stilīgs, ja tev nebūs josta par 300 vai 400 eiro. Tas ir vājprātīgi. Ja runājam par ekskluzīvajām lietām – protams, vari sevi kaut kā palutināt, ja tu zini, ka tas ir kas tāds, ko tev noteikti vajag. Taču, no otras puses, vai tu tiešām vari to atļauties, vai tas vispār ir nepieciešams? [..]
Pats savu dzīvi demolē – nevis ieliec mājas pamatos, bet mēģini jau izdekorēt to māju, lai gan tev pat mājas vēl nav.
Vienkārši mēģini uzkarināt kaut kādas smukuma lietiņas virsū.
Vai tas ir tikai par lietām? Internets arī stāsta par to, kādus degunus mums vajag, kādas lūpas, kādus apakšstilbus, augšstilbus.
Savā absurdā veidā arī tās ir kļuvušas par lietām, ja mēs tā ļoti noreducējam. Vajag samaksāt par krūtīm, degunu. Tas ir ārprāts, ka tev jāizskatās pēc kaut kāda viena standarta. [..]
Ja paskatās uz dabīgiem, foršiem cilvēkiem, var redzēt viņu personību, un pat prātā neienāk, ka viņiem vajag baigi kaut ko mainīt. It īpaši, ja tu pats par sevi tā jūties. Ja visu laiku meklē sevī, kur piesieties, arī citos pamanīsi to, kas sevī nepatīk, jo tā visa ir projicēšana.
Jāmācās pieņemt, ka dabīgi ir forši. Un ir forši, ka tu izskaties pēc sevis, – kad meitenes sataisās pēc viena šablona, tad ir viens rūpnīcas standarts. Tev pat vairs nav nekādas īpašības. Neredzu, kur tur ir tas foršums. Ja tiešām ir kas tāds, kas traucē dzīvot, protams, var mainīt, bet, lai nedomā, ka tas ir pirmais, kas jādara. Var būt arī priecīgs par savām mazajām vai nošļukušajām krūtīm vai lielo dibenu. [..]
Pastāsti, kas ir skaists cilvēks!
Pateikšu tādu definīciju, lai vārdnīcā var iekļaut (smejas)! Skaists cilvēks ir tāds, kurš rūpējas par savu iekšiņu un āriņu – āriņa ir saprāta līmenī, vairāk par iekšiņu.
Ja mēs katrs parūpētos par sevi, pasaule būtu daudz labāka vieta.
Ja katrs vienkārši būtu mierā, būtu daudz mazāk strīdu, pārpratumu, konfliktu, būtu vieglāka dzīve.
Ja centies saprast otru, tu ieraugi sevī visādas lietas. Tad tu saproti, ka īstenībā reaģēji nedaudz par asu. Sāc arī redzēt, ka cits asi reaģē, jo, iespējams, iet cauri tam pašam. Saproti, ka otra reakcija nav stāsts par mani. Jāsaprot, ka mēs jau varam kaut ko izjust tikai sevī iekšā. Neviens cits tev nevar likt kaut kā justies. Viss, ko tu jebkad esi izjutis, ir tikai tevī iekšā. Tu pieskaries galdam, un tev liekas, ka tu sajūti galdu, bet – kur tad tu sajuti to sajūtu? Savos pirkstos, un tas tev aiziet uz smadzenēm. Nekad neko nevar piedzīvot ārpus sevis, visu tu piedzīvo tikai sevī. Viss, ko tu atpazīsti, ir tas, ko tu iekšā pazīsti. Tad ir vieglāk arī citus saprast. Man liekas, ka tas ir skaists cilvēks, kurš cenšas sevi padarīt labāku un tādā veidā arī padara pasauli labāku.
