Starp cilvēkiem, kas piedalījās pēdējā akcijā pret bēgļiem pie Brīvības pieminekļa, bija arī Valters Logins - bankomātu inženieris, kurš līdz šim nav bijis politiski aktīvs. Bet redzot to, kas notiek Eiropā, viņš nespēj palikt malā un nolēmis stāties Nacionālās apvienības rindās. “Esmu iepazinies ar Eiropas pieredzi un negribu to piedzīvot. Mēģināšu cīnīties, lai paliek nacionāla valsts. Nacionāla valsts varbūt nenozīmē tikai latviešu valsti, arī minoritātes [būs] - krievi un ukraiņi,” saka Valters.
Valteru uztrauc tas, ka bēgļu vidū ir liels skaits viņa vecuma vīriešu. Valters netic, ka viņi strādās un pelnīs, bet drīzāk veģetēs, saņemot sociālos pabalstus. “Jādomā, kāpēc atbēguši jauni vīrieši, kāpēc viņš neatbrauc legāli? Lai viņi apgūst latviešu valodu, vismaz lai var maizi nopirkt vai biļeti. (..) Jā, daudzi jaunieši smejas, ka politika ir priekš pensionāriem. Nē, es uzskatu, ja grib – tad var! Tāpat kā bēgļi. Ja grib uz Eiropu, tad var,” saka jaunais NA biedrs.
Tikmēr telekomunikāciju uzņēmuma darbiniece Čilla Kellere Budapeštā darbā ņem brīvas dienas, lai varētu doties uz Austrijas – Ungārijas robežpilsētiņu, kur katru dienu ierodas vairāki patvēruma meklētāju vilcieni. Čilla dala viņiem ābolus un ūdeni, bet dienās, kad bēgļi pārpludināja Budapeštas staciju, gāja turp - rotaļājās ar bērniem un dalīja apģērbu.
“Es biju satriekta! Tur bija bērni, zīdainīši, daži bija ļoti, ļoti mazi. Dažiem tikai dažas nedēļas. Kam ir jānotiek, lai viņi pamestu savu zemi un dotos uz Eiropu? Garā, garā ceļojumā. Biju ar viņiem, centos savākt pēc iespējas vairāk drēbju, jo te bija lietains, centos palīdzēt. Tur bija daudzi citi brīvprātīgie,” stāsta jaunā sieviete.
Čilla domā, ka ir divas realitātes: viena, ko rada prese, otra - ko tu redzi, sastopot ģimenes personīgi. “Diemžēl ziņās jūs dzirdat, ka viņi ir agresīvi, bet tā nav. Protams, daži ir dusmīgi. Bet padomājiet paši - viņi veikuši tik tālu ceļu, viņi ir izsalkuši, noguruši, viņi nezina, kas notiks ar viņiem, viņiem nav tādas informācijas, protams, viņi ir uztraukušies,” saka Čilla.
Tagad šķiet pat komisks fakts, ka Čillu pirms diviem gadiem atrunāja rakstīt doktora disertāciju par bēgļu tēmu. Bija sācies Arābu pavasaris, bēgļi jau bija sasnieguši Stambulu, un Čillai gribējās tēmu pētīt padziļināti: “Viens no maniem skolotājiem – padomdevējiem ierosināja nerakstīt par bēgļiem, jo tas nav aktuāls temats. Un šāds darbs neko nedotu nākotnei.”
Valters grib palīdzēt Nacionālajai apvienībai turpmāk cīnīties pret iebraucējiem. Čilla grib palīdzēt pašiem iebraucējiem. Divi jauni cilvēki ar pilnīgi pretējiem viedokļiem. Bēgļu jautājums neatstāj vienaldzīgus.
