Anita Rukmane nāk no Krāslavas. Ar vaboļu pētniecību aizrāvusies, studējot Daugavpils Universitātē.
"Pēc profesijas esmu biologs, tagad mācos doktorantūrā, un jau no bakalaura darba aizsāku pētīt vaboles un aprakstīt sugas. Tas ir gan hobijs, gan darbs, gan mācības, gan viss kopā," stāstīja Rukmane.
Jau vairākus gadus Anita dodas ekspedīcijās uz Filipīnām. Tas iespējams, pateicoties starptautiskās studiju programmas "Erasmus+" grantiem.
"Filipīnu fauna vispār ir diezgan slikti izpētīta. Pirms 100 gadiem lielākoties pētīta. Tagad, kad ir jauns materiāls, to ievāc vai nu vietējie, vai arī šādās ekspedīcijās. Tādā veidā mēs varam sašķirot un atrast arī kaut ko jaunu," atzīmēja pētniece.
Viņa jau pārstājusi skaitīt jaunatklājumus. Taču vienu sugu nosaukusi RAKUS ārsta Roberta Stašinska vārdā.
"Kad es satiku tik zinošu ārstu, kas arī Latvijā ir tik daudz cilvēkiem palīdzējis un dzīvības glābis, man tas viss salikās... Par to darbu, ko viņš dara!" teica Rukmane.
Ārsta vārda nesēja ir melna, solīda vabole, kas dzīvo kalnainā apvidū.
"Tā kā ārsts ir tāds ļoti nopietns un zinošs, es domāju... Man parasti tās vaboles visas ir melnas, bet ar krāsainiem spīgulīšiem. Bet šī vabole ir tīri melna. Viņai jābūt tādai nopietnai, monohromai, lai atbilstu ārsta tēlam, tā teikt. Viņa dzīvo kalnos, uz zemes, kalnainās vietās, mežos," klāstīja zinātniece.
Zinātnieces iniciatīva izsaukusi dažādu reakciju.
"Ģimene saka – tas ir forši. Bet sabiedrība varbūt drusku nesaprot. Kas tas tāds? Vabole? Ja suga ir nosaukta kāda vārdā, tas paliek uz mūžiem, to nevar izdzēst! Tas ir vēsturisks fakts. Arī pēc 100, 200 gadiem paliek vēsturē. Un ārsts nes tik pozitīvu vēstījumu. Varbūt arī citi par viņu izlasīs. Tomēr ir vērts šādus cilvēkus popularizēt," sprieda pētniece.
Ārsts Roberts Stašinskis līdz šim vairāk bija pazīstams kā toksikologs, taču tagad, kovida laikā, viņš strādā arī ar smagi inficētiem koronavīrusa pacientiem. Tiešs un skarbs, bet tieši šis tiešums daudziem simpatizē.