Vjačeslavs Kaščejevs noteikti ir viens no Latvijas zinātniekiem ar lielo burtu. Interese par zinātni viņam radusies jau bērnībā. Pamatskolā bijis teicamnieks, tādēļ sevi ironiski dēvē par “zubrilu”. Vidusskolā ar aizrautību devies uz ķīmijas pulciņiem un pievērsies programmēšanai.
Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs stāsta, ka nopietni par fizikas studijām aizdomājies vidusskolā. Izšķirošā nozīme bijusi fizikas skolotājam, fizikas olimpiādēm un arī ģimenes tradīcijām. Vjačeslava mātei viņa tēvs dāvinājis populārzinātniskas grāmatas, bet dēlu ievirzījis fizikas pasaulē. “Es pats to neapzinājos, bet man bija pašsaprotami tas, ka par pasaules izzināšanu diez vai var būt kāda cita labāka nodarbe,” atceras Kaščejevs.
Andris Ambainis, LU Datorikas fakultātes profesors Vjačeslavu Kaščejevu raksturoja kā zinātnieku ar ārkārtīgi plašu redzesloku: “Viņš spēj sastrādāties gan ar fiziķiem eksperimentālistiem, gan ar datoriķiem. Redzeslauks, ko viņš nosedz, ir daudz plašāks nekā tipiskam zinātniekam.”
Uz jautājumu par par savu ikdienas darbu, Kaščejevs atbild: “Pētu vismazākos nedzīvos objektus. Atsevišķas elementārdaļiņas, kuras var “saganīt” pie zemām temperatūrām mikročipos, kur elektroni pārvietojas pa vienam, un, kā jau kvantu daļiņām pienākas, var visai dīvaini "staigāt" un veidot jutīgus sensorus, ko iespējams izmantot, lai izveidotu citādāku skaitļotāju. Rezultātā tapušas ļoti smalkas ierīces – kvantu sūkņi, ar kuru palīdzību tiek darbināti radiācijas detektori, veiktas precīzas medicīniskās analīzes un top citi īpaši jutīgi sensori.”
Kaščejevs kvantu sūkņus raksturoja kā specifiskas ierīces, kas ļauj ielaist elektroniskajā shēmā vienu elektronu: “Tas ir kā palaidējs, līdzīgi kā optikā lāzeri, kas var gaismu īpašā veidā palaist tālāk optiskajās shēmās. Tāpat kvantu čipos ir nepieciešami pirmie ieejas vārti. Mums izdevās saprast principu, kā tas var darboties, un tas ļauj šīs ierīces ražot masveidā.”
Lai kaut ko tādu radītu, Vjačeslavam ar kolēģiem, ja tā var teikt, nācās nedaudz apiet fizikas likumus.
“Īstā formula sanāca uz tāfeles Latvijas Universitātē Latvijas neatkarības dienas priekšvakarā. Kolēģis bija atbraucis pie manis, un mēs gribējām kaut kā šo lietu vienkāršot. Vislielākais gandarījums man personīgi ir no “aha” momenta. Ja vēl kādam tu to vari izstāstīt un viņš saka: “Ā, ko tu neteiksi!”, tas nozīmē, ka tiešām sanācis."
Līdztekus saviem pētījumiem Vjačeslavs arī māca studentus un bērnus, ievilinot tos aizraujošajā fizikas pasaulē.
“Ikviens mazs bērns ir zinātnieks. Viņš atklāj pasauli sev apkārt. Visi, kas ar maziem bērniem ir saskārušies, to piedzīvo. Skolā mēs to cenšamies saglabāt un ievirzīt, ka tas, ko esmu sapratis sev, varbūt vajadzīgs arī citiem.”
2021. gada sākumā Vjačeslavs Kaščejevs saņēma Latvija Zinātņu akadēmijas Artura Balklava vārdā nosaukto balvu par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā.
Arturs Balklavs dzimis 1933. gadā, mācījies Auces vidusskolā, studējis fiziku Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1951–1956). Aspirantūru pabeidza PSRS Zinātņu akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorijā ar disertāciju par “Laukumveida zvaigžņotās debess objektu radio spožuma sadalījumu redukcija” 1963. gadā, kļūstot par pirmo radioastronomijas speciālistu Baltijā.
