21.novembra vakars bija pēdējais kapteiņa Viļņa Šteinīša, virsleintanta Edgara Reinfelda un kaprāļa Sergeja Ižika dzīvē. Rīgas 5.daļas komandieris, 36 gadus vecais Vilnis Šteinītis bija viens no pirmajiem, kurš tovakar devās iekšā sagruvušajā “Maximā”. Piemiņas dienā uz Klapkalnciema kapiem atbraukuši viņa dienesta biedri un draugi.
"Vilni pazinām ar tādu nemainīgu smaidu, ar pozitīvu attieksmi pret dzīvi, ar vēlmi darīt maksimāli daudz laba. Zaudēti draugi un ļoti labi kolēģi. Tas vienmēr ir sāpīgi. Šī sāpe arī visu laiku turas iekšā," atzīst Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks Vilis Students.
Glābējiem ir sauklis "Viens par visiem un visi par vienu". Glābšanas dienestā cits citu labi pazīst, jo gadiem strādā plecu pie pleca. Kā viņi atzīst, piedzīvoto nevar paņemt un vienkārši izdzēst kā failu kompjūterā. Tas paliks galvā līdz mūža beigām.
"Mūsu darbu varu salīdzināt kā ar nelielu karu, uz kuru ejam katru dienu daudz reizes karot ar ugunsgrēkiem un nelaimes gadījumiem. Un, kā jau ikvienā karā, ir kritušie. To mēs pieminam. Bet Zolitūdi mēģinām nolikt tālākos plauktos savā dvēselē un reizi gadā tas viss uzvirmo. Tādos brīžos mēģini turēties, lai nesāktu asaras birt," stāsta VUGD Rīgas 5.daļas komandieris Dmitrijs Novikovs.
Piemiņas brīdis notika arī Bukaišos, kur Trušu kapos guldīts 25 vecais Edgars Reinfelds. Ugunsdzēsēji devās arī uz Vecumnieku kapiem, kur pieminēja Sergeju Ižiku.
Pērn, atceres pirmajā gadskārtā pulksten 19.04 - brīdī, kad konstrukcijas nogāzās pār glābējiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bojā gājušajiem kolēģiem izrādīja cieņu, iedarbinot automašīnu sirēnas. Tās piemiņas pasākumā Zolitūdē skanēja arī šogad.
