Lubē piedāvā degustēt kartupeļus
Agronoms un kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes apmēram hektāra platībā audzē 27 dažādu šķirņu kartupeļus.
"Principā tas ir salīdzinoši daudz, bet šogad man ir vēl nedaudz vairāk – 1,2 hektāri. Nākošgad plānā ir palielināt vēl pat līdz diviem hektāriem. Tas ir daudz, ja skatāmies, ka mēs kartupeļus vācam ar rokām, nevis mehanizēti. Ar kombainu mēs to fiziski nevaram izdarīt, jo ir 27 šķirnes šogad, es nevaru sabērt visus vienā maisā," stāstīja Elvijs.
Jaunais saimnieks lasa arī lekcijas un piedāvā dažādu šķirņu kartupeļu degustācijas. Īpaši ir viņa audzētie dažādu krāsu kartupeļi. Elvijs audzē gan violetus, gan rozā kartupeļus, tādas šķirnes kā 'Blue Star', 'Amerikan Rose', 'Violetā Karaliene'.
Kā norādīja agronoms, pirmkārt, krāsainie kartupeļi ir skaisti, bet pats galvenais ieguvums ir to uzturvērtība – krāsainie kartupeļi ir daudz vērtīgāki nekā ierastie.
"Latvijā ir ļoti bagāts šķirņu piedāvājums, arī atjaunot mēs tās varam, kad gribam.
Pat šogad pavasarī bija piedāvājums, nebija tā kā citās valstīs, kur vienkārši nebija pieejami kartupeļi, jo visi kaut ko gribēja iestādīt," stāstīja Elvijs.
"Pirmkārt, mēs selekcionējam paši Priekuļu pētniecības centrā, ļoti spēcīga selekcija ir tur, bet ļoti daudz sēklas materiālsa iek iepirkts arī Vācijā," viņš atklāja.
Trušu saimniecība Sabilē
Netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes, paslēpusies zemnieku saimniecība "Lejaskroķi", kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts ar sievu Maiju.
"Esam manu vecvecāku mājās, kuras patiesībā pirms septiņiem gadiem bijām ielikuši pārdošanā. Ar Tomu kopā gājām pastaigāties gar upi, un viņš man saka, ka zini, varbūt tā nav laba doma, varbūt nevajag pārdot – kaut kad noderēs," stāstīja Maija.
"Tad, kad gaidījām vecāko dēlu Krišjāni, sapratām, ka jāliek punkts Rīgai un jāatgriežas [laukos], un šī varētu būt tā vieta, ko sakopt, kurā atgriezties," viņa norādīja.
Iepriekš abi strādāja algotu darbu Rīgā, bet šobrīd ir savas saimniecības sākuma posmā. Tās galvenie virzieni ir trušu audzēšana, kuru šobrīd ir jau ap 400, lauku tūrisms un nākotnē arī vīna darināšana no upenēm, jāņogām, cidonijām.
"Pilsēta nav domāta mums. Pats pamats bija strādāt sev un izveidot jaunajai paaudzei kaut ko, ko atstāt aiz sevis," uzsvēra Toms.
Saimniecībā ir arī kazas, kas vairāk gan ir mīļdzīvnieki. No 1. maija saimniecība ir atvērta lauku tūrismam un aicina cilvēkus kārtīgi iepazīt trušus un kazas – ne tikai pa gabalu paskatīties vai iebāzt būrī kādu burkānu, bet ņemt rokās, mīļot, ļaut, lai kazas iekāpj klēpī, un baudīt atpūtu dabā pie upes.
Trušu audzēšanā jaunajiem saimniekiem gan vēl ir daudz ko mācīties, atzina Toms. Augot dzīvnieku skaitam, parādās dažādas iepriekš neredzētas problēmas, ar kurām jātiek galā, piemēram, slimības. Sabilē blakus gan ir pieejams veterinārārsts, kas ir gatavs braukt uz saimniecību un palīdzēt.
Jauno zemnieku klubs
Gan Elvijs, gan Toms ir Jauno zemnieku klubā, kurā kopumā šobrīd ir jau pāri par 200 biedriem. Ņemot vērā, ka tā ir jaunatnes organizācija, tā ir mūsu nākotne un ieguldījums valsts nākotnē un attīstībā, uzsvēra Jauno zemnieku kluba vadītāja Sandra Eimane.
"Mums nav nekādu nosacījumu, kāpēc būt organizācijā. Kad iestājies par biedru, netiek prasīts, ir vai nav saimniecība, jo
mūsu galvenā interese ir tas, lai šim cilvēkam ir interese par laukiem, par lauku attīstību, par jaunatnes iesaistīšanos. Biedri ir visdažādāko nozaru pārstāvji," viņa stāstīja.
Kluba vadītāja atklāja, ka kopā visus kluba biedrus izdodas noturēt ar pieredzes apmaiņu starp jaunajiem saimniekiem. Kluba biedri regulāri dodas ciemos viens pie otra, un tas ļoti daudz nozīmē arī no sociālā aspekta – tā ir iespēja sarunāties, kopīgi risināt problēmas, dalīties ar idejām.
"Savstarpējā komunikācija un atbalsts ir tas, kas laikam visvairāk saista. Noteikti no mūsu puses ļoti liels ieguldījums ir arī politikas jomā gan Latvijas, gan Eiropas līmenī.
Esam dalībnieki arī dažādās starptautiskās organizācijās, līdz ar to tā ir atgriezeniskā saite, apburtais loks, ka mēs nesam informāciju, kas ir svarīga mūsu biedriem, un atpakaļ dodam informāciju, kas ir svarīga citiem," skaidroja Eimane.
Jauno zemnieku klubs mēģina risināt dažādas problēmas, kas skar jauno saimniecību attīstību. Tas, kas satrauc visvairāk, ir neskaidrības nākotnē – kritēriji un nosacījumi no Eiropas puses, no valsts.
"Tā ir neskaidrība, ka īsti nezinām, kā pareizāk un kā labāk, bet mēģinām to, ko paši varam. Tad mēģinām arī valstij nodot informāciju par to, kāda ir reālā situācija, kādas ir reālās vēlmes," skaidroja kluba vadītāja.
