Iekārtas, kas mēra pārtikas produkta biezumu, nosaka krāsu līdz tādai precizitātei, ko cilvēka acs nespēj atšķirt, aparāti, kas analizē struktūru – bezkaislīgi pasaka, kāds tad īsti ir tas produkts, kas varētu nonākt veikalu plauktos.
Ilgas darba dienas paiet, analizējot ne tikai ierastu pārtikas produktu īpašības, bet arī ļoti eksotiskus paraugus. Dažādi kāpuri, circeņi un sliekas ir daļa no tā, kas, domājot par nākotnes ēdienkarti, nonākuši Ilgas uzmanības lokā. Viņas uzdevums ir pārbaudīt, kādas īpašības ir jau šobrīd pasaules tirgū esošajiem produktiem salīdzinājumā ar to, ko tam varētu piedāvāt Latvija.
Ideja par to, ka Latvijas sliekās varētu būt daudz vērtīga, ar ko pabarot pasauli, Ilgai ienāca prātā, ravējot piemājas dārziņu. Atnesot tās pārbaudīt uz laboratoriju, rezultāti bija tik iepriecinoši, ka nu tas pārvērties par pētījumu trīs gadu garumā. Mērķis ir radīt ko visai pasaulei vajadzīgu, pat ja vietējā kultūrā slieku ēšana vēl kādu laiku nebūs pieņemama.
Ja citviet pētnieki analizē, kā sliekas var tikt izmantotas dzīvnieku barībai vai medicīnā, tad pie mums nu sākusies to izpēte cilvēku uzturam. Savā pēcdoktorantūras pētījumā Ilga rūpīgi sliekas salīdzina ar citiem pārtikas produktiem - no Taizemes sagādātiem circeņiem, bambusa kāpuriem un citur tik iecienītajiem zīdtārpiņiem. Asociācija ēdot ko jaunu, katram pavisam noteikti sava.
Par to, cik liela nozīme ir tam, ko redzam ēdot, Ilga pārliecinājusies, veicot patērētāju aptauju: “Kamēr viņi neredz, ko ēd, viss ir kārtībā, tas ir garšīgi. Bet, kad pasaka, tad, protams, ir citādāk.”
Cik drīz Ilga nāks klajā ar jaunām receptēm par to, kā sliekas labāk pagatavojamas? Taču nav šaubu, ka, pateicoties viņai, jau tuvākajā nākotnē tirgū parādīsies jauni produkti. “Pēc projekta ir paredzēts izstrādāt vairākus produktus. Īpaši izceļami ir sportistiem domātie batoniņi,” atklāj pētniece.
Kas zina, varbūt LLU šobrīd top kas tāds, kas jau pēc dažiem gadiem pasaulē būs visvairāk meklēto produktu sarakstā. Sākums tam visam būs izrādījies zinātnieka prāts, kas atvērts jaunajam, un drosme sākt ko tādu, par ko citi vēl tikai rauc degunu.
Savas idejas Ilga nereti rod pastaigās gar Lielupi. Neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem, lēna skriešana agrās rīta stundās ir Ilgas vaļasprieks un nepieciešamība. “Es mostos pirms pulksten 5, tad man ir laiks sagatavoties dienai, pārdomāt idejas. Tieši šajā laikā man rodas labākās idejas, kas pēc tam tiek realizētas praktiskajā darbībā.”
Tā izauklētas ideja par to, kā darboties un dzīvot, lai planētai un citiem būtu labi. Rūpes par vidi, spēja domāt vairākus soļus uz priekšu un vēlme būt cilvēku un notikumu epicentrā ir Ilgas pieeja ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī zinātnē.
Ilga Gedrovica pavisam noteikti ir to zinātnieku vidū, kas daudz domā un analizē, bet nezaudē spēju ar paveikto aizraut un iedvesmot. Tā vien liekas, ka viņas bērnības sapnis kļūt par aktrisi un darīt ko citiem nozīmīgu nu īstenojies zinātnē, padarot to saprotamu, pieejamu un vajadzīgu.
