Jāni Maizīti studēt Juridiskajā fakultātē pamudināja gadījums bērnībā – viņam poliklīnikā nozaga tiem laikiem skaistu un modernu mēteli, bet vēlāk izmeklētāji konstatējuši, ka lieta jāizbeidz nodarītā maznozīmīguma dēļ.
Tie, kas viņu pazina jau pēc studijām, izceļ Maizīša nosvērtību.
“Vienmēr nosvērts, absolūti godīgs, un visu, ko darīja, darīja pēc labākās sirdsapziņas,” pastāstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pēc darba gaitu sākšanas Valmierā vēlāk Maizītis kļuva par Cēsu virsprokuroru, līdz 2000. gadā tika iecelts par ģenerālprokuroru. Maizītis šo amatu ieņēma divus termiņus.
Laikā, kad viņš pildīja pienākumus, prokuratūrai nācās izmeklēt vairākas lietas, kas ieguvušas skaļu publicitāti: digitalizācijas lieta, “Jūrmalgeita”, Ventspils amatpersonu – Lemberga stipendiātu – lieta. No tām iztiesāta gan tikai “Jūrmalgeita”.
“Viņš ar visām savām iespējām atbalstīja šīs izmeklēšanas, viņš arī tās sekmēja, lai lietas un procesi tiktu novesti līdz tiesai. Cits jautājums, ka daži vēl nav iztiesāti,” pastāstīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Noslēdzot otro termiņu amatā, Maizītis atzina, ka notiesāti daudzi deputāti, ministri un ietekmīgas personas. Iespējams, šis arī bija iemesls, kas pārvilka svītru viņa trešajam pilnvaru termiņam.
“Var tikai apbrīnot to drosmi. Ja mēs paskatāmies tās skaļās lietas, daudz niknu skatienu vērsās uz viņa pusi. Un viņš nekad nestāvēja ar skaļiem vārdiem,” sacīja Kučinskis.
Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš uzaicināja Maizīti kļūt par padomnieku, bet vēlāk rosināja viņa kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka amatam. “Vērtējot cilvēkus, kuri varētu to veikt, viņš kā bijušais ģenerālprokurors, viņš ļoti labi atbilda šim darbam. Sevišķi tas darbs kā ģenerālprokuroriem nav bijis vienkāršs, tas ir viens no lielajiem veikumiem,” sacīja Bērziņš.
Bet draugiem Maizītis joprojām būs Johans. Cilvēks, kurš nekad nerunāja par darbu, bet mīlēja jokot.
“Viņš bija principiāls cilvēks, kurš cīnījās par idejām, nevis savu komfortu un labumu. Godīgums atbalsojas, viņš varēja brīvi sarunāties ar draugiem un slēpa tikai to, ko liek dienests slēpt,” pastāstīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs.
Maizītis reiz kādā intervijā norādījis, ka tad, kad vairs nebūs amatpersona, iespējams, pastāstīs vairāk par to, kādi bijuši mēģinājumi ietekmēt ģenerālprokurora darbu. Tam nebija lemts notikt.
