“Ir alerģija gan pret kaķi, kaķa spalvu, gan pret pieneni, bērzu, alksni, lazdu un attiecīgi arī lazdu riekstiem. Tad pret medu arī. Putekļiem, pelējumu, mitrumu un putekļu ērcītēm diezgan liela alerģija. Vēl trīs jaunākās, var teikt, ko es atklāju pati sev - ir niķelis, kobalts un konservants, kas tiek pievienots šampūnos, dušas želejās un citās vielās, lai samazinātu mikroorganismu vairošanos,” par savām alerģijām stāsta Viktorija.
Ārsti arī secinājuši, ka viņai ir astma, ko radījušas tieši daudzās alerģijas.
“Es aizbraucu ceļojumā uz siltajām zemēm 12 gadu vecumā. Un atbraucu atpakaļ, tīrīju istabu - putekļi, vasara, sakrājas putekļi istabā, un es sāku smakt. Un smakt tik ļoti, ka nevaru vienkārši nostāvēt kājās. (..) Braucām uz bērnu klīniku, uzreiz astmas testi, spirogrāfija. Un pateica - jums ir astma, un tas ir no alerģijām,” stāsta Viktorija.
“Mēs zinājām, ka man ir alerģijas, bet mēs nekad nebijām piefiksējuši, cik ļoti un pret ko. Mēs zinājām - nu, bērns apēda daudz ogu vai bērns apēda daudz medus. Nu, gadās. Mums jau arī visiem ik pa laikam ir kaut kur kaut kas, vai ne? Un tad mēs sākām taisīt [testus], un tad jau bija tā mazliet kā izaicinājums skatīties, uz ko ir, uz ko nav,” atceras jauniete.
Rezultāts liecināja, ka viņai ir vesela alerģiju buķete. Viktorijas dzīve ir gluži kā izmeklētājam – jābūt vērīgam pret visu, ko ēd, ko lieto, kam pieskaras, kur atrodas.
“Katra alerģija izpaužas citādāk, katrai ir savas iezīmes, savas izpausmes, savi veidi un laiks, kad tās parādās. Piemēram, tiklīdz es saskaros ar kaķi vai arī pieskaros kādam apģērbam vai lietai, kur ir bijis kaķis, man uzreiz būs alerģija. Un tā alerģija attiecīgi parādās tur, kur es esmu pieskārusies. Ja uz plaukstas, tad būs kaut kas uz plaukstas. Ja uz sejas, būs kaut kāds izsitums uz sejas, sarkanas acis, niezošas acis, šķaudīšana, iesnas, sāp kakls,” atklāj Viktorija.
Olas Lieldienās nevar, medu - ļoti uzmanīgi, ar loterijas elementiem.
“Medus, no vienas puses, ir ļoti dabīgs un veselīgs produkts, bet cilvēkiem, kam ir alerģija uz ziedputekšņiem, uz augiem, medus kļūst neprognozējams. Nevar zināt, kas tur ir iekšā. Pat ja cilvēki, kas pārdod, saka, ka tas ir liepu ziedu medus. Protams, ka viņi aizveda bišu stropu uz liepu mežu vai rapšu lauku, un viņi saka, ka tas ir rapšu lauks, bet tas neizslēdz to iespējamību, ka tur var būt arī kaut kas cits. Līdz ar to tā ir tāda spēle,” skaidro jauniete.
“Man nav diezgan lielas alerģijas pret medu, un man arī ļoti garšo medus, un, ja es ēdu, es cenšos ievērot normas - apēst vienu karoti, nevis uz maizītes un daudz,” saka Viktorija.
Bet riekstus nedrīkst nemaz un nekādus. Tāpēc, ja ēd ārpus mājas, rūpīgi jāseko līdzi ēdienu sastāvdaļām.
“Arvien vairāk un vairāk es redzu restorānos, kafejnīcās, ka norāda alergēnus, tas ir apsveicami. Tas liecina par sava veida cieņu pret klientiem, bet bieži vien tāda problēma varētu būt, ka norāda šos alergēnus, bet ēdienā, piemēram, dekorācijās, tiek izmantota šī viela, ko viņi nenorāda pie alergēniem. Tad gan ir problēma. Piemēram, kūka. Tipiski: atnes kūkas, kas ir dekorētas ar lazdu riekstiem. Tas nozīmē, ka viss - jāatdod kūka blakussēdētājam,” stāsta Viktorija.
Alerģija pret metāliem - kobaltu un niķeli - savukārt nozīmē to, ka nevar būt saskarsmes ar sīknaudu, jālieto karte, bet ja tomēr bijusi saskarsme, nākamajās stundās vai dienās ir sasārtušas plaukstas un izsitumi.
“Es cenšos vērt vaļā durvis ar cimdiem, ja tas ir iespējams. Un vēl tāda problēma ir - publiskajās vietās garderobes numuriņi parasti ir no metāla. Es ļoti daudz mācos Nacionālajā bibliotēkā, un es zinu - tur ir vai nu kobalts, vai nu niķelis. Un es to redzu pēc savām izpausmēm, un tad es cenšos ņemt ar pašiem pirkstu galiņiem,” saka jauniete.
Protams, Viktorija jūt arī smēķēšanu. Cigarešu dūmi, arī ja autobusā blakus apsēdies tikko smēķējis cilvēks, var izraisīt sliktu dūšu, un ir grūtības elpot.
Tāpat pēc sava organisma reakcijas Viktorija spēj noteikt auduma izcelsmi.
“Es sapratu, ka man ir ļoti saasināta reakcija uz vilnu un uz nedabīgiem materiāliem, apģērbiem. Kokvilnu es varu nēsāt, bet kaut kādu akrilu, tas gan nav ieteicams,” saka Viktorija.
Un ar mazgājamiem un ķermeņa kopšanas līdzekļiem ir līdzīgi.
“Lietoju ziepes vai arī šampūnu, vai arī dušas želeju. Ja es izeju no dušas sarkana, ar pleķiem, skaidrs - tur kaut kas nav tīrs. Ja es izeju ne tik sarkana un ne niezoša, tad skaidrs, ka tas ir daudz dabīgāks,” skaidro Viktorija.
Viņa lieto kosmētiku, kas nopērkama aptiekās un nesatur tās vielas, uz ko ir alerģija. Protams, tā ir dārgāka, bet ir diezgan liels piedāvājumu klāsts, līdz ar to var izvēlēties. “Un es esmu atradusi par laimi to, uz ko man nav alerģijas,” atklāja jauniete.
No kā tās visas alerģijas, nav skaidrs nav. Jaunietes vecākiem nekādu alerģiju, ko varētu tālāk nodot ģenētiski un kā nereti notiek, nav.
Viktorijas ikdiena ir sarežģītāka nekā citiem, bet arī pie tādas var pierast. Vecāku mājā, piemēram, pat ir kaķis.
“Būtībā es nepieskaros savam kaķim, ja es pieskaros, es uzreiz eju rokas mazgāt. Uzreiz. Man jau tas ir iestrādājies ritmā, ka es pat nedomāju, ka man ir jāmazgā rokas vai vēl kaut kas. Es paglaudu, aizeju, nomazgāju. Otrs faktors - tur, kur es guļu un sēžu, kaķis neiet, viņš ir iedresēts. Mana istaba, ja tur pat ir durvis vaļā, viņš apsēžas uz sliekšņa un sēž, viņš zina, ka nedrīkst, un viņš nekad arī nenāk, viņš ir ļoti apzinīgs kaķis,” stāsta Viktorija.
Viņas galvenās formula ir ar alerģijām sadzīvot.
Esot gan zāles, kas var mazināt alerģiskās reakcijas, bet tām savukārt cits trūkums.
“Zālēm ir blakusefekts, ir nomāktības sajūta un vēlme uz miegu. Būtībā visu laiku gribas gulēt, ir vājums un, man šķiet, ka tas ir no tām zālēm. Un līdz ar to arī šajā jomā es eksperimentēju ar šīm zālēm. Es dažādas lietoju, cenšos atrast tās, kas būtu gan efektīvas, gan arī nedotu blakusefektus,” stāstīja Viktorija.
“Vēl no medikamentiem ir krēmi dažādi. Ir gan hormonālie, ir arī nehormonālie, un tos es lietoju tādos kritiskos gadījumos, kad ir ļoti sarkani pleķi, bet, ja tas ir mazliet apsārtums, tad es vienkārši cenšos izmantot mitrinošu krēmu, kas man arī, protams, ir specifisks,” skaidroja Viktorija.
Un mitrinošais krēms somiņā ir līdzi vienmēr - ja nu pēkšņi kāds pleķis uz ādas nezin no kā.
Viņa arī atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēki no viņas nobijušies.
“Man bija izteikts [pleķis] uz kakla, sarkans pleķis. Un tad cilvēki man jautāja, vai es mājās nekaros? Bet tas varbūt bija ar joku, bet viņa bija ļoti skeptiska un varbūt viņa gribēja sniegt palīdzību, es nezinu…” atcerējās Viktorija.
