Pēc lēmuma stāšanās spēkā ap plkst. 17.30 bija atlikusi aptuveni pusstunda līdz šo iestāžu slēgšanai, un vairākās pilsētās izveidojās pamatīgas rindas, kā arī “coffee shops” tika iztukšoti.
LSM.lv piedāvā četru Latvijas studentu stāstus, kuri pašreiz mācās Nīderlandē un nolēmuši visu ārkārtas situācijas periodu tur arī pavadīt.
Guntara Ūpja (3. kursa ekonomikas students Amsterdamas Universitātē) stāsts
Lai arī ziņas par "Covid-19" izplatību gan Ķīnā, gan Itālijā bija pietiekami aktuālas jau labu laiku, kā arī itāļu studenti centās vērst uz to vietējo un citu studentu uzmanību, nekas īsti neliecināja universitātes iekšienē un sabiedrības reakcijā, ka izteiktas problēmas varētu būt arī Nīderlandē. Tomēr pēdējo dienu notikumi gan šeit, gan citās Eiropas valstīs liek arī vietējiem saprast situācijas nopietnību.
Šobrīd veikalos vēl arvien var novērot dažu preču trūkumu. Pamazām sabiedrība sāk gatavoties, ka līdzīgs scenārijs kā Itālijā un Spānijā varētu būt neizbēgams arī šeit. Daudzi sāk pavisam reāli apjaust gaidāmos reālos ekonomiskos zaudējumus un problēmas veselības aprūpes sistēmā.
Mācības šobrīd turpinās neklātienē, lai gan var just arī pietiekami lielu neziņu no universitātes pārstāvju puses, kā tās turpināt pēc iespējas efektīvāk. Ir neskaidrība arī par to, kas notiks ar eksāmeniem un projektiem, kuru izpildei nepieciešams būt klātienē.
Pēc izmaiņām mācību procesā man un vairākiem citiem studentiem bija dilemma, vai doties uz Latviju vai palikt šeit. Šis jautājums kļuva īpaši aktuāls pēc Latvijas valdības paziņojuma, ka ir tikai dažas dienas, lai izlemtu pirms robežu slēgšanas. Būtu iespēja pavadīt laiku ar ģimeni, kā arī vajadzības gadījumā palīdzēt Latvijā. Tomēr galu galā, izdarot visus apsvērumus, izlēmu palikt šeit gan personīgu apsvērumu dēļ, gan apzinoties, ka ceļot šobrīd būtu gan loģistiski sarežģīti, gan arī pastāv iespējams risks inficēties pa ceļam.
Tā kā dzīvoju studentu kopmītnēs, šeit valda pietiekami laba atmosfēra, kopības sajūta un gatavība izpalīdzēt šī perioda pārdzīvošanā. Vairāki studenti jau laicīgi ir dibinājuši atbalsta grupas Nīderlandes iedzīvotājiem, piesakoties palīdzēt gan ar pārtikas piegādi, gan pieskatīt bērnus vajadzības gadījumā vai kā citādi izlīdzēt. Tāpat arī šeit palikušie studenti ir gatavi scenārijam, ka var nākties vairākas nedēļas ievērot stingru režīmu, tāpēc jau laicīgi tiek veikti pasākumi komūnas stiprināšanai un gatavošanās situācijas eskalācijai.
Patrīcijas Keišas - filozofijas un kino 3. kursa studentes Amsterdamas Universitātē - stāsts
Jāatzīst, ka Latvijas valdības lēmums pārtraukt visu starptautisko pasažieru transportu izraisīja paniku arī manī un manā draugu lokā. Sajūta ir dīvaini klaustrofobiska, jo labprātīgas studijas ārzemēs pēkšņi var kļūt par piespiedu trimdu. Latvija ir mūsu sirdīm tuva, un vēlamies justies tā, ka vienmēr varam atgriezties. Daudzi vienaudži steigā nopirka biļetes uz mājām, un, lai gan jutu emocionālu spiedienu arī tā rīkoties, tomēr palieku šeit.
Man šķiet, ka, paliekot Amsterdamā, rīkojos vispareizāk attieksmē gan pret sevi, gan pret citiem. Ceļot, doties cauri lidostai un stacijai nav labākā lieta, ko darīt pandēmijas apstākļos.
Lai gan universitāte ir slēgta, mācības tiek operatīvi pārceltas tiešsaistē, un es zinu, ka šeit, ierastajā vidē, būšu produktīvāka savos centienos pabeigt bakalaura pēdējo semestri. Dzīvoju studentu kopmītnēs, tādēļ arī sociālās distancēšanās ietvaros tomēr varēsim viegli satikties ar draugiem un cits citu atbalstīt. Taču nenoliedzu, ka sajūta kopumā ir baisa un pāris dienu laikā situācija ir ātri eskalējusies. Cilvēki panikā izpērk pārtikas veikalus, nu jau slēgtas ir universitātes, skolas, sporta zāles, viesnīcas, restorāni, kafejnīcas. Uz ielas iziet vēl drīkst, taču sagaidu, ka arī šāda privilēģija drīz var tikt atņemta. Pastaigājos pa parku, kamēr vēl var.
Šī situācija kopumā liek novērtēt to, cik ērtu dzīvi esam raduši vadīt. Manai paaudzei nav pieredzes ar krīzes apstākļiem, un noteikti no šī kaut ko mācīsimies. Ceru, ka mācība nebūs pārāk skarba un ka vasarā varēšu atgriezties Latvijā.
Dāvja Pazara (mehāniskās inženierijas maģistra students Delftas Tehniskajā universitātē) stāsts
Līdz pat 12. marta (ceturtdienas) vakaram ikdienas dzīve īsti nebija mainījusies. Veikali, kā parasti, sporta klubs kā parasti, universitāte (TU Delft) lielākoties kā parasti. Viena no pirmajām diagnozēm Nīderlandē bija studentam/-ei no manas universitātes, tāpēc cilvēkiem bija izsūtīti higiēnas atgādinājumi e-pastos, un pasniedzēji bija aicināti rast veidus, kā pasniegt kursus internetā, bet tas arī viss. Ikviens, protams, bija vismaz kaut ko dzirdējis, bet kopumā noskaņojums palika relaksēts.
Tad (12. martā) paziņoja, ka līdz 1. aprīlim tiek atceltas lekcijas, un 15. martā īsi pēc preses konferences tika slēgts praktiski viss līdz 6. aprīlim. Nieka pāris dienu laikā viss apgriezās kājām gaisā. Ja būtu savlaicīgāk nokomunicēts, ka, visticamāk, universitāte tiks slēgta ciet, tad es būtu nopietnāk apsvēris došanos mājās. Aprīļa sākumā/vidū tieši ir eksāmeni, tāpēc nelikās prātīgi skriet mājās, kur pastāv risks iesprūst uz ilgāku laiku, un tādējādi pašam sev nodarīt kaitējumu mācību ziņā.
Viens pēc otra nāca paziņojumi - Latvija paziņoja par pasažieru transporta pārtraukšanu, Nīderlande par vietu slēgšanu, un tajā mirklī vairs nelikās prātīgi braukt mājās stresainās situācijas un, visticamāk, pārpildītās lidostas dēļ. Par braukšanu ar auto caur valstīm bija liela neskaidrība. Mierināja arī fakts, ka ģimenes locekļi ir labi informēti un neviens necenšas projicēt pārspīlētu bravūrību. Mamma atbalstīja lēmumu palikt Nīderlandē.
Manā universitātē jau bija diezgan izplatīta lekciju ierakstīšana un publicēšana internetā, tāpēc lielākā daļa priekšmetu vismaz kaut kādā formātā var turpināt funkcionēt. Šobrīd gan nav ne jausmas, kā tas ietekmēs eksāmenus, bet gan jau tiks rasts risinājums.
Savā ziņā jūtos atvieglots, jo beidzot ir skaidrs, ka valdība šo uztver ļoti nopietni un vairs nepaļaujas tikai uz cilvēku labprātīgu pakļaušanos. Ticu, ka gan Latvija, gan Nīderlande tiks ar šo operatīvi galā. Iesprūšana pāris nedēļas dzīvoklī ir mazākais no ļaunumiem.
Madaras Zvīnes - psiholoģijas bakalaura studentes Groningenas Universitātē - stāsts
Groningenā par “Covid-19” runāja jau diezgan laicīgi, bet uztraukties par to pārmērīgi un laikus ierobežot savas ierastās ikdienas gaitas galīgi nebija stilīgi kuplajā internacionālo studentu sabiedrībā. Līdz pat 12. martam, kad tika sasaukta valsts konference sakarā ar vīrusa straujo izplatību Nīderlandē, visi vēl joprojām devās uz lekcijām, bāriem, naktsklubiem utt.
12. marts bija ļoti dīvaina diena. Ikviena studenta viedtālrunī izlēca neskaitāmi paziņojumi par visa veida pasākumu atcelšanu mēnesi uz priekšu. Nekādu iknedēļas ballīšu, deju, koncertu, sporta nodarbību. Un vairs nav jāmostas uz rīta lekcijām! Mikslis ar eiforiski revolucionāru prieku un milzu apmulsumu ar dažām nākotnes neskaidrību šaubām pārņēma visus apkārtesošos.
Divu dienu laikā pēc tam tika izrunāti visa veida alternatīvie veidi laba laika pavadīšanai - studēsim viens otra mājās kopīgā motivācijā, mācīsimies jaunas nodarbes un gatavosim arvien vairāk paši sev labas maltītes. Es un man apkārtējie studenti esam diezgan patīkamās noskaņās, kopš šī jezga sākās, un galvenais nosacījums mūsu piepildītajā draugu mājā ir nestresot un pēc pastaigas neienest mājās koronu. Papildus tam, katrs turpina rosīties savās jaunizveidotajās gaitās - apgūstot ģitārspēli, veidojot dīvainu žurnālizgriezumu kolāžas, praktizējot jogu, mācoties jaunas programmēšanas valodas un attīstot DJ prasmes. Un, protams, lekcijas turpinās interneta versijās un eksāmeni arī kaut kad būs.
KONTEKSTS:
Līdzīgi kā Latvijā un citās Eiropas valstīs, Nīderlandē, saasinoties situācijai par "Covid-19" nopietnību, iedzīvotāji steigā devās tukšot pārtikas veikalus, lai gan valstī nevajadzētu būt satraukumam par pārtikas trūkumu un ieteicams nepulcēties.
Nīderlandes valdība jau 27. februārī ziņoja par iespējamu "Covid-19" epidēmiju, tomēr valdība sākotnēji nesteidzās pieņemt striktus ierobežojumus, izņemot brīdinājumus par došanos uz "Covid-19" skartajiem reģioniem. Taču 12. martā tika paziņots par jauniem ierobežojumiem, lai apturētu vīrusa izplatību, ierobežojot publiskus pasākumus ar vairāk nekā 100 cilvēkiem, to starpā universitātes, kā arī aicinot iedzīvotājus nedoties ārpus mājas, ja nav nepieciešams, īpaši jebkādu saslimšanas simptomu gadījumā.
Svētdien, 15. martā, šie ierobežojumi tika pastiprināti ar jau iepriekš minētajiem pasākumiem. Nīderlande pagaidām nav pieņēmusi transporta ierobežošanas pasākumus, tāpat Vācija arī nav vēl noteikusi robežkontroli uz Nīderlandes-Vācijas robežas.
Pēc valdības lēmuma Nīderlandes apkalpošanas un viesmīlības nozare kopumā ir izteikusi lūgumu pēc aptuveni 1 miljarda eiro finansiālas palīdzības.
