Šovasar aiz mājas iekoptajā mazdārziņā aug burkāni, melnie kartupeļi, četru veidu asie pipari, dažādi garšaugi, zaļumi un ne tikai. Pirms trim gadiem celtajā siltumnīcā nogatavojas tomāti un gurķi.
Dārzs ir melodiju meistara nelielā aizraušanās: “Mirdza vispār neiet tur iekšā.”
Lai gan Liepiņa vectēva brālis bija cieši saistīts ar šo jomu, jo Liepājā viņam piederēja dārzniecība, kur audzēja pat ananāsus, komponists nekad nebija veicis dārza darbus: “Mani tas nav interesējis līdz zināmam vecumam. Es nekad nebiju plānojis ar to nodarboties”.
Idejas un padomus dārza darbos “Mūzu” saimnieks iegūst grāmatās un internetā, palasot un apskatot, ko un kā dara citi. “Nekādu milzīgu zināšanu man īstenībā nav. Tas ir tikai un vienīgi hobija līmenī, lai nebūtu jāsēž, rokas klēpī salikušam. Un savs labums arī ir”. Izaudzēto var pagatavot gardā maltītē vai notiesāt turpat pie dobes, noskalojot zem ūdens strūklas. Komponists piekrīt, ka paša audzētam un veikalā pirktam garša atšķiras.
Jebkura augšana ir brīnums
Gluži tāpat kā komponists, nemeklējot jaunas skaņas un melodijas, neradīs šedevru, eksperimenti neizpaliek arī dārzā. “Tu jau nekad nezini, kas tur izaugs,” nosaka Liepiņš. Šovasar iestādīti ķirštomāti ar šķirnes nosaukumu “Zaļā pērle”. Šobrīd tomāti patiešām ir zaļā krāsā, bet komponists ar lielu interesi gaidīs, vai tā saglabāsies līdz brīdim, kad tie būs nogatavojušies.
Šajā dārzā tomāti aug dažnedažādākajās krāsās – gan ierastie sarkanie un dzeltenie, gan arī retāk redzēti – melni, zilgani un purpurkrāsas.
“Tas mani vienmēr pārsteidz, kā no sēkliņas izaug milzīgs stāds. Man, protams, tas ir skaidrs, bet, no otras puses, tas ir brīnums. Jebkura augšana ir brīnums. Man patīk skatīties, kā aug. Tas ir skaistākais – to redzēt,” stāsta Liepiņš.
Jau kopš vasaras sākuma bauda gurķu ražu
Agronomes padoms gurķu audzēšanai:
Agronome Edīte Strazdiņa uzsver, ka, lai gurķi izaugtu kvalitatīvi un gardi, tiem nepieciešams ļoti daudz ūdens. Svarīga konkrētās augsnes vai substrāta spēja uzsūkt ūdeni. Jo vairāk augi tiek laistīti, jo vairāk vērtīgās vielas no augsnes tiek izskalotas. Vērtīgi ūdenim, ar kuru laista gurķus, pievienot barības vielas. Augsnei jābūt mitrai visu laiku, īpaši karstajās dienās.
Gurķi ir jutīgi pret aukstu ūdeni. Tam labāk jābūt pat nedaudz uzsildītam, jo gurķis, izjūtot strauju temperatūras maiņu, var pārstāt augt. Lai pārbaudītu augsnes mitrumu, tā jāsaspiež plaukstā. Augsne ir optimālajā mitrumā, ja plaukstas kļūst mitras, bet nekas netek ārā. Gurķi jālaista regulāri, jo, izjūtot izmaiņas, piemēram, gaisa temperatūrā vai augsnes mitrumā, tas var kļūt rūgts. Lai atvieglotu laistīšanas procesu, agronome iesaka izveidot pilienveida sistēmu, kur ūdens pa caurulēm pieplūst klāt stādiem.
Darbs ar gurķiem sākās jau pavasarī, audzējot stādiņus, bet, kad laika apstākļi ļāva, tie tika pārstādīti dārzā. Jau vairāk nekā mēnesi var baudīt paša audzētos gurķus, no tiem pagatavojot dažādas maltītes, piemēram, svaigos salātus ar krējumu vai tos iesālot. Komponista siltumnīcā šobrīd aug četras gurķu šķirnes, bet ārā – divas. Tie neprasa lielas rūpes, vien laiku pa laikam jāapgriež ūsas jeb stīgas un jālaista – gurķiem patīk mitrums, jo tie sastāv no aptuveni 90% ūdens. Biežo laistīšanu Liepiņš min kā vienīgo problēmu, kas saistīta ar šo dārzeņu audzēšanu. Siltumnīcā šī problēma atrisināta ar kapilāro jeb pilienlaistīšanas sistēmu, kur katram stādam pievadīta caurulīte, pa kuru lēni pil ūdens. Dārzu komponists laista tikai ar siltu dziļurbuma ūdeni, kurš saulē sasilis, jo citādāk augiem iestāsies šoks un tie var pārstāt augt.
Ūdensrozes – ilglaicīgs skaistums
“Mūzu” dobēs pārsvarā aug ēdamas lietas, dekoratīvie augi - mazāk. “Es laikam vairāk esmu praktiķis,” spriež komponists. Viņam ir svarīgi, lai interesē tas, ko dara un kam velta savu laiku. “Vīnogām savs skaistums, bet mani tas neinteresē,” saka Liepiņš. Lai gan pie mājas vieta aizvējā ir piemērota vīnogām un tām piemīt savs skaistums, šo ogu audzēšana viņam neinteresē.
Arī ziedi nav komponista interešu lokā, viņš nemaz neprotot ar tiem apieties. Dārzā gan aug vairāki rododendru krūmi, bet tie paspējuši noziedēt jau vasaras pirmajā pusē: “Papriecājas divas nedēļas par rododendriem, tie ir ļoti skaisti, bet tas skaistums ātri beidzas. Man tas īslaicīgums ne pārāk”.
Jau 15 gadus brīvdienu mājas dīķi izdaiļo dāvinātas ūdensrozes, sauktas arī par ūdenslilijām un ezerrozēm. Dīķa karalienes ir vienīgie košumaugi, kas patiesi patīk komponistam. Ar tām ir viegli, nav jāvelta daudz laika, atliek tikai noraut vecās lapas. “Tās ir ārkārtīgi skaistas un zied visu vasaru līdz vēlam rudenim,” pastāsta Liepiņš. Citi ziedi ātri nozied, lai gan, protams, iespējams izveidot dobi, kur aug dažādi krāšņumaugi, kam ir dažāds ziedēšanas laiks, un tas nozīmē, ka dobe ilgu laiku ir krāšņa, mainīga, bet tas prasa lielu dārza kopšanas gudrību un plānošanu.
“Mūzās” ikdiena atšķiras no ierastās dzīves Rīgā - jūras krastā ir svaigāks un tīrāks gaiss, blakus nav ne teātra, ne operas. “Godīgi sakot, man laukos patīk dzīvot labāk, bet šad tad pilsētu arī vajag,” nosaka Liepiņš.
Šovasar kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska dosies pie māksliniekiem, kas vienlaikus ir dārzamīļi, lai apskatītu, kas aug viņu dobēs un siltumnīcās, kā arī gūtu iedvesmu sava pirmā dārza iekopšanai. Viens no Latvijas Televīzijas vasaras sezonas lielākajiem jaunumiem – raidījums “Kultūrdobe” sestdienās pulksten 18.20.
