LTV ar Misāni tikās Dānijā, apmeklētāju istabā, drīz pēc tam, kad tiesa atzinusi, ka sods faktiski jau izciests un aizturētā būtu jāatbrīvo, bet prokurors uzturēja spēkā izdošanas prasību, un tas nozīmēja atgriešanos cietumā.
Pirms dzīve šādi apmeta kūleni, Āfrikā viņai piederēja viesnīca. Viņa bija Mozambikas Tūrisma asociācijas prezidente. Vienmēr plānojusi – kad bērni sāks iet skolā, pārcelsies atpakaļ uz Latviju. Par bēgšanu neesot domājusi nekad. Pat pēc civilvīra ilgstošas vardarbības, ko par pierādītu atzinusi arī Latvijas tiesa un arī tiesa Dienvidāfrikā. Līdz pēdējam brīdim pildījusi noteikumu, ka tēvam jādod tiesības tikties ar bērnu. Bet vīrieša draudi arvien vairāk pārauga fiziskos uzbrukumos.
- Mums uzbruka trīs vīrieši ar ieroci.
Un kas notika tālāk?
Man pielika pie galvas… Un teica - ja es gribu dzīvot un redzēt savu meitiņu, man ir jāatsauc tiesvedība par vardarbību. Un, ja es to nedarīšu, es vairs nebūšu elpotāja. Jo es vienkārši vairs nebūšu dzīva.
Un tālāk?
Policijā ir mans ziņojums. Man ir pārāk grūti, lai to pastāstītu…
Tas bija tas moments, kad Jūs sapratāt, ka vienkārši nav iespējams ilgāk palikt tur, jo tas beigsies ar Jūsu nāvi?
Ne tik daudz par savu nāvi. Tika draudēts, ka manu meitiņu izvaros šie trīs vīrieši.
Un tad es sapratu, ka man nav iespējams cīnīties pret.. Lai arī tajā valstī ir likumi, neviens nevar nodrošināt šo likumu darbību. Ne policija… Valstī valda vienīgi un tikai nauda un krimināli noziegumi.
Vai bija kāds cits ceļš, kā rīkoties?
Es rīkotos tieši tāpat… Tieši, tieši tāpat! Mums ir pienākums kā bērnu vecākiem – mammām un tētiem.
Un mums ir arī atbildība. Kad mana māsa bija vienā no vizītēm pie viena no valstsvīriem Latvijā, viena sieviete viņai teica – kāpēc viņa ņēma to bērnu, viņai vajadzēja pašai mukt! Vai tā var darīt?!
Man Dānijā tiesā prokurors prasīja – bet kāpēc jūs negriezāties policijā Dienvidāfrikas Republikā. Es viņam teicu – es griezos tiesā! Man tiesa iedeva aizsardzības orderi. Un tas vēl vairāk pasliktināja lietu.
Kas ir tas, ko Jūsu labā vēl var darīt, kamēr esat Dānijā, lai nenonāktu līdz izdošanai?
Nu, es domāju, ka nav prasīts Dānijai atsākt šo lietu. Atjaunot lietas izskatīšanu. Jo Dānija nav ņēmusi vērā daudzus faktus, kas ir nosaukti izdošanas dokumentos.
Pēc likuma var darīt daudz ko, bet – vai šis likums tiek ievērots. Es esmu situācijā, kur Latvija nevar, bet Dānija negrib. Bet tas nenozīmē, ka Dānijai likums neatļauj vai Latvijai neatļauj. Latvijai likums nosaka, ka ir jāaizsargā savi pilsoņi. To nosaka Satversme.
Kā Jūs vērtējat to, kā Latvijas puse mēģina šo lietu atrisināt?
Droši vien, ka atbalsts ir tagad, kad ir galīgs strupceļš. Sākotnēji bija ļoti sāpīgi. Kad janvārī es saņēmu vēstuli no Latvijas, ka prokuratūra atsakās mani pārņemt... Protams, ka bija ļoti sāpīgi…
Tomēr visvairāk Kristīnei sāp šķiršanās no bērniem. Dēlam gan bijusi iespēja atbraukt. Un apmeklētāju istaba glabā mīļu piemiņu par to. Taču meitu viņa vēl arvien nav varējusi satikt, jau vairāk nekā gadu un divus mēnešus. Bet tagad vairs dažas dienas atlikušas līdz brīdim, kad paredzēta izdošana Dienvidāfrikai. Tur priekšā 15 gadi cietumā ar, viņasprāt, niecīgām cerībām izdzīvot.
KONTEKSTS:
Dānijas tiesa nolēmusi paturēt apcietinājumā Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, kuru pieprasījusi izdot Dienvidāfrika. Tiesa notikusi ceturtdien, 30. janvārī, jo Dienvidāfrika nebija Misāni pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā. Dānijas tiesa sākotnēji lēma atbrīvot Misāni, taču pēc atkārtotas Dānijas prokuratūras pretprasības tomēr nolēma paturēt viņu apcietinājumā.
Dānijas prokuratūra esot argumentējusi savu rīcību ar to, ka Dienvidāfrika ir garantējusi Misānei vietu cietuma kamerā kopā ar 18 citām ieslodzītajām un viņai tur būs nodrošināti 4,4 kvadrātmetru lielas personīgās telpas.
2018. gada decembrī Kristīni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kristīnei draud cietumsods līdz 15 gadiem.
Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā, jo noziegumu neuzskata par pārāk smagu. Tikai pērnā gada beigās Ģenerālprokuratūra aizsūtīja Dānijai vēstuli ar lūgumu apturēt Kristīnes izdošanu Dienvidāfrikai šīs valsts cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
Saeima nolēma lūgt Dānijas parlamentu un tiesībsargājošās iestādes palīdzēt rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiktu izdota DĀR.
