Pirmo reizi Maikls uz Latviju atbrauca atpūsties uz nedēļu Jāņu laikā. Kā viņš pats stāsta, bija labs laiks, atpūta gan pie dabas, gan pilsētā. Draugs, kurš bija zemnieks Vidzemes pusē, Maiklam parādīja Latvijas laukus.
“Kad mēs braucām pa lauku, mēs redzējām daudzus aizaugušus tīrumus un reāli tukšumus, un es domāju - nu, varbūt būs interesanti!”
Tad Maikls devās mājup uz Lielbritāniju, bet jau pēc aptuveni diviem mēnešiem lidoja atpakaļ uz Latviju un nopirka pirmo zemesgabalu. Drīz arī izveidoja saimniecību.
Tomēr pirms pāris gadiem nomira Maikla labākais draugs, kurš bija krietni jaunāks par viņu. Tas lika vairāk aizdomāties par savu un ģimenes nākotni. Tā nu uzņēmējs pārdeva savu saimniecību un sāka domāt, ko darīt tālāk.
“Es negribēju prom no Latvijas, man ļoti patīk Valmiera! Un tad es sāku domāt par jaunu biznesu.”
"Vecpuišu parka" atjaunošana
Tā nu varēja sākties darbošanās “Vecpuišu parkā”. Par slavenā Valmieras parka atjaunošanu 2016. gadā Maikls saņēmis Gada valmierieša titulu. Viņš gādā arī par “Vecpuišu parkā” izveidotās un atjaunotās koncertzāles “Valmiera” un restorāna “Vecpuisis” izaugsmi.
Maikls uzskata, ka viņam ir ļoti paveicies ar ārkārtīgi labu, strādīgu un lojālu komandu:
"Varu neiet [tur] divas nedēļas, trīs nedēļas, un viss turpinās bez problēmām! Es domāju, kad es esmu prom, viss ir daudz labāk,”
smejoties stāsta vīrietis.
Restorāna “Vecpuisis” vadītāja Sandra Kupce skaidro, ka restorāna ēka ir vairāk nekā gadsimtu sena un tā ir autentiski atjaunota – gan krāsu ziņā, gan fasādes dizains u.c.
Uzņēmējs arī ar prieku stāsta par ēkas vēsturi un notikumiem, kas risinājušies pagājušajā gadsimtā, piemēram, par pirmo uzvilkto karogu un dziedāto himnu Valmierā: “Jā, šeit tika pirmo reizi uzvilkts Latvijas karogs un dziedāta himna, to visu principā organizēja Georgs Apinis, kurš radīja šo ideju, un arī sāka visus pirmsākumus šeit.”
Dzīve Latvijā
Pārceļoties uz Latviju, Maiklam nācās saskarties ar pāris problēmām, piemēram, viņu esot ļoti tracinājuši divi latviešu ieradumi - pirmkārt, tas, ka, atverot cilvēkiem durvis, viņi "paldies" nesaka, un, otrkārt, viņaprāt, latvieši nemāk braukt pa apļveida krustojumu. Tomēr tas, kas Latvijā viņam patīk, ir iespēja brīvi darboties: ”Tas ir bišķiņ brīvāk; Anglijā, ja tu gribi darīt kaut ko – ir kaut kāda birokrātija, kaut kā bremzē – viņi negrib, lai tu gūsti kaut kādus labumus no darīšanas,
bet šeit – ja tu gribi, tad tu vari darīt. Tas ir labi!”
Visgrūtākais posms esot bijuši pirmie divi gadi, kad vajadzēja visu uzsākt un nācās samierināties ar cilvēku skepsi un nosodījumu, ka viņš ir ārzemnieks, ne latvietis, un vēl pērk zemi. Maikls esot to visu sākumā uztvēris personīgi, tomēr tagad viņš tam ticis pāri: “Es zināju, ko es darīju, man ir laba komanda, man ir labs draugs, es zinu, ko es darīju, es darīju pareizi!”
Par viņa aizraušanos Valmierā kļuvusi steiku ēšana, un kā nu ne, ja viņa labs draugs un sadarbības partneris ir Latvijas Steiku kluba prezidents Jānis Ločmelis. Par Maiklu un steika gatavošanu Jānis saka: “Tas mums ir tāds hobijs nu jau vairāk nekā 10 gadu garumā, un ar Maiklu mēs arī esam sapazinušies caur steiku skatupunktu, jo viņš arī ir tāds dzīves baudītājs un steika baudītājs, viņš ir arī liels steiku atbalstītājs – ne tikai ar vārdiem, bet ar darbiem."
Maikls stāsta, ja viņš nebūtu aizbraucis prom no Anglijas, dzīve tur būtu vienmuļa un nekas nemainītos, jo izaugsmes iespējas saistībā ar milzīgajām zemes cenām ir ierobežotas, savukārt šeit tā neesot.
Pēc Maikla domām, Latvijā panākumus var gūt ikviens, kam ir nedaudz lieku līdzekļu, idejas un vēlme darboties, un, protams, arī laba komanda.
“Ja tev ir bišķiņ nauda, bišķiņ idejas un gribi strādāt, tad tu vari!”
Pa šiem gadiem Maikls apguvis latviešu valodu un sācis justies šeit kā mājās, tomēr arī dzimtajā zemē viņš jūtas kā mājās. Par nākotni uzņēmējs vēl neko nezina, tomēr šeit, viņš stāsta, pagaidām viss ir labi, un citas iespējas Maikls šobrīd nemeklē. "Es zinu – man nevajag dzīvot Anglijā, es saprotu, mana dzīve pagaidām ir šeit.”
