Ar 10 kilogramiem uz muguras Dagnija Lejiņa pirms tieši trīs nedēļām pie Lietuvas robežas Nidā uzsāka ceļu uz Rīgu. "Tad, kad es saku, ka eju vienu mēnesi, 500 km viena pati, tad ir izbrīnītas acis, un es domāju, kāpēc - vai tā laika, kilometru dēļ vai tāpēc, ka viena pati, bet es domāju, ka tā ir kombinācija," norāda Dagnija.
Dagnija ir uzņēmēja. Šis pavasaris kā jau daudziem biznesiem izrādījās ļoti grūts un izaicinošs. Darba apjoms un uzņēmuma apgrozījums strauji samazinājās. "Viena izvēle bija palikt Rīgā, čīkstēt, dusmoties, bet otrs bija vienkārši paņemt laiku tikai sev, un es pati to nosaucu par pašmēnesi, tas mēnesis man pašai, tas ir brīnišķīgs ceļojums, bet galvenokārt tāds brīnišķīgs randiņš gan pašai ar sevi, gan visiem tiem cilvēkiem, ko es satieku," saka Dagnija.
Arī iepriekš Dagnija bija devusies pārgājienos - gan dažu stundu, gan dažu dienu maršrutos tepat Latvijā un daudzviet pasaulē. Tomēr šis ceļš ir garākais un ilgākais. Dagnijai nav līdzi telts vai guļammaisa, viņa arī nav skrupulozi izplānojusi visu ceļu pa dienām un stundām.
"Daļa no tā piedzīvojuma ir ne tikai tā iešana gar jūru, kas ir skaisti, - katru dienu pilnīgi cita jūra – tā krāsa un smaržas, un tas skats, es teiktu, ka te ir labāk nekā jebkurā franču Rivjērā, bet tā otra ceļojuma daļa ir tie cilvēki, ko es satieku pa vidam: es paliku viesnīcā tikai pirmo nakti un pēc tam paļaujos uz savu radu, draugu, paziņu viesmīlību un naktsmājām pa ceļam, un tas noteikti ir tas otrs piedzīvojums," norāda Dagnija.
Tomēr, protams, ir dažas lietas, kas obligāti jāņem vērā. "Viens ir apavi, vismīļākie, visērtākie, vislabākie, iespējams, visneglītākie, bet galvenais, lai ir ērti. Tad nūjas – man palīdz. Gar pludmali, tad varbūt mazāk, bet, ja kalnains, tad ļoti, īpaši pēdējos kilometros. Tā sekundes daļa iedod tiešām papildu spēku; nu daži gardumi – šokolāde, rieksti, lai pietiek enerģijas un lai var sevi arī apbalvot," skaidro Dagnija.
Tiem, kas domā par līdzīgu piedzīvojumu, Dagnija iesaka ielūkoties vietnē jurtaka.lv. Tur iespējams izvēlēties jau izplānotus maršrutus gan dienai vai divām, gan ilgākam laika periodam gar Baltijas jūras piekrasti. "Ir grūtāk nobriest tai idejai, bet kad tu sāc iet, tu vienkārši paļaujies uz ceļu un viss un viss notiksies. Ļoti svarīgi ļauties, ļoti svarīgi paļauties un dzīvē meklēt nejaušības un viņas arī kaut kā maksimizēt, jo tur arī ir tā dzīves garša," pauž Dagnija.
Rīgā, mājās, Dagnija iecerējusi nokļūt augusta sākumā. Taču, tieši kurā dienā – nav iespējams izplānot.
