Dārza darbi tuvina ar sabiedrību
Negatīvā sabiedrības attieksme daudzu gadu garumā bija iemesls stingri nošķirt mākslinieka privāto un publisko dzīvi. “Nevienam nebija jāzina, ka es strādāju laukos, ka es daru lauku darbus, ka man ir dārzs, siltumnīcas. Visiem vajag dizaineru ar sunīti padusē,” nosaka Dāvids.
Pēc tam, kad Dāvids sociālajos tīklos publicēja bildi, kurā viņa sieva Antra redzama pie siltumnīcas, atspoguļojot brīvā laika nodarbi, notika negaidītais, kam pašam bija grūti noticēt: “Tad sākās vislielākie brīnumi – neviena negatīva komentāra. Laikam cilvēkiem tā “norāva jumtu”, ka viņi vispār nebija pat aizdomājušies, ka cilvēkam var būt arī reālā dzīve. Viņi bija rējuši uz mani 20 gadus.”
Dārzkopība saista kopš mazotnes
Lai gan šajā īpašumā Dāvids ar ģimeni saimnieko jau astoto gadu, šī bija pirmā ziema, kas pavadīta tieši tur. Tiesa, tās nebija pandēmijas sekas, kas apstādināja radošo darbu, bet gan vēlme būt nostāk no cilvēkiem. “Man apkārt ir skaisti. Man nav jāskatās uz neglītiem cilvēkiem, man nav jāskatās uz neglītām lietām, uz atkritumiem,” saka Dāvids.
Bērnībā viņš kopā ar diviem brāļiem palīdzēja mammai lauku darbos – gan dārzā, gan siltumnīcā, gan kopt govis.
Viņam visu dzīvi paticis potēt ābeles un rozes, audzēt kartupeļus, ziedināt tulpes: “Protams, ka jāstrādā bija tik daudz, ka uz kaut kādu noteiktu laiku uzsita riebumu pret lauku darbiem un likās, ka pilsēta ir tā īstā vieta.”
No sēklām izaudzē tūkstošiem dēstu
Iekopjot dārzu, jāpievērš uzmanība, no kuras puses pūš vējš un kā spīd saule, iesaka Dāvids. Daudziem augiem nepatīk ēna, bet ar lielāka izmēra augiem var pasargāt pagalmu ne tikai no ziņkārīgām acīm, bet arī aukstajiem ziemeļu vējiem.
“Kā meita bērnībā grāmatas pirka, tā es stādus,” teic Dāvids. Tūkstošiem dēstu, kas šobrīd jau sastādīti siltumnīcās, ir Dāvida paša audzēti no sēkliņām – tomāti, gurķi, paprikas, baklažāni. Darbs pie tiem sākās jau februārī, bet vairāki desmiti dēstu šogad diemžēl nosala.
Tērpu modelēšanā un dārza iekopšanā Dāvids saskata zināmu līdzību – dārzs, tāpat kā kleita, ir telpisks. Tam ir gan priekšpuse, gan aizmugure. Turklāt dārza darbus ar tērpu darināšanu var apvienot: “Ja es būtu degunradzītis, es ar galvu kaut kādas lietas darītu, bet es visu daru ar rokām. Galva ir tur, kur tā ir. Ja es braucu ar traktoru un pļauju zāli, es mierīgi par tām kleitām domāju.”
Iestāda kartupeļus aprīlī
Pirms vairākiem gadiem Dāvida ģimene saimniekoja citā vietā, uz kurieni devās tikai nedēļas nogalē. Aprīlī, kad sniegs tikko bija nokusis, redzēdami, ka citi jau rosās pa dārziem, nodomājuši, ka tiek stādīti kartupeļi. Baidoties palaist garām īsto brīdi, paši naski devās uz dārzu un tupeņus sasprauda vagās. Toreiz, par laimi, salnas nepārsteidza un jūnija sākumā jau kartupeļi bija izauguši milzīgos apkārtmēros.
Dodoties pie kaimiņiem pēc kāda padoma, Dāvids kā cienastu līdzi paņēma spaini ar kartupeļiem.
Kaimiņi, kuri jau bija sasnieguši 80 gadu vecumu, vien nobrīnījās par tik laicīgu ražas ievākšanu. Nākamajā gadā kaimiņi bijuši klāt, lai apvaicātos, kad ir īstais laiks stādīt kartupeļus...
Reiz kāds Dāvidam vaicājis, vai tad nav naudas, ka nevar kartupeļus nopirkt. “Cilvēku domāšana pakāpeniski mainās. Es varu nopirkt, bet es negribu pusi nomizot un izmest ārā, es negribu zili melnus,” pastāsta Dāvids, kuram savā saimniecībā izdodas izaudzēt tik daudz, ka daļu dārzeņu viņš pārdod arī citiem.
Citronu sula – efektīvs līdzeklis roku attīrīšanai
“Svētdienu vakaros aizbrauc uz Rīgu, mērcējies dušā un domā, kā atgūt cilvēcisku izskatu,” saka mākslinieks. “Daudzi domā, ka laukos dzīvo cilvēki, kas izskatās dīvaini, bet laukos var dzīvot tīriem nagiem, laukos var dzīvot normāli saķemmēti, tīri, smaržīgi,” saka tērpu dizainers, piebilstot, ka tas tomēr prasa daudz laika un ir apgrūtinoši. Uz plaukstām veidojas tulznas, pat strādājot ar cimdiem.
Roku attīrīšana, it sevišķi pēc darba pie tomātu stādiem, prasa divas stundas.
Tomātu stādi ļoti krāso pat caur darba cimdiem. Tāpēc Dāvidam ir apģērbs, kas paredzēts tikai iešanai siltumnīcā, kur aug tomāti. Lai attīrītu plaukstas, viņš tās daudzas reizes mazgā un balina ar citronu, kas paliek pāri no augļa pēc sulas izspiešanas. “No rīta, ja es dzeru citronūdeni, mizas izmantoju, lai izbalinātu nagus. Pēc tam, kad izbalina nagus, nedrīkst mazgāt vairs ar ziepēm, jo tad tie atkal kļūst melni,” ar padomu dalās Dāvids.
Rododendri nav iejutušies
Ko darīt, ja neaug rododendri?
Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" pētniece un selekcionāre Gunita Riekstiņa dalās ar vairākiem iespējamiem iemesliem, kāpēc rododendru mūžs ir tik īss, jo, spriežot pēc problēmas, pie vainas nav ne kaitēkļi, ne kāda slimība, bet gan kāda kļūda kopšanā.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība vietai, kur tie iestādīti. Mūžzaļais rododendrs ātri aizies bojā, ja to iestādīs saulainā vietā, bet vasarzaļie rododendri bagātīgāk ziedēs, ja augs atklātā, saulainā vietā.
Otrkārt, tie nedrīkst būt iestādīti dziļāk, nekā auguši pirms tam. Treškārt, galvenā kopšana rododendram ir laistīšana. Tam ir sekla sakņu sistēma, tāpēc tā ātri izkalst. Tiklīdz kādu laiku nav lietus, nepieciešama laistīšana. Daudzi bieži vien, gribēdami labu, pārcenšas ar, piemēram, mēslošanu, to darot pārāk bieži vai izmantojot pārāk lielas devas. Šie košumkrūmi ir samērā pieticīgi kalnu augi, tāpēc labāk mazāk nekā par daudz. Vēl problēma varētu būt, ja izvēlas šķirnes, kas nav piemērotas Latvijas klimatam, piemēram, kāda dārga ārzemju šķirne, uznākot bargai ziemai, var apsalt.
Speciāliste apstiprina, ka nav nepieciešama skujkoku klātbūtne, ja nu vienīgi tie sniedz vieglu noēnojumu, kas patīk mūžzaļajiem rododendriem.
Dāvida saimniecībā joprojām nav iejutušies rododendri – tie aug vienu, divus gadus, tad brūnē un lēnām aiziet bojā. Tie tika gan mēsloti, gan stādīti ielabotā, skābā augsnē, taču tas nebija šķērslis, lai apmēram 30 rododendri piedzīvotu vienādu likteni. Sieva Antra esot dzirdējusi, ka pie vainas varētu būt tas, ka tuvumā nav skujkoku, taču Dāvids domā, ka tās ir muļķības.
Iesācējam iesaka izvairīties no iespējamās vilšanās
Daudzi cilvēki vēršas pie Dāvida pēc padoma, kādu šķirni izvēlēties, kad labākais laiks stādīt? Viņš jūt atbildību, taču atzīst, ka viss ir ļoti subjektīvi. Iesācējam Dāvids iesaka visu darīt laikus – jau rudenī izdomāt, ko grib audzēt un ko vislabāk pieprot, ziemā ievākt informāciju, palasīt, painteresēties, jo nekas tāpat vien neaugs. “Nevari tomātu iestādīt un liet ar ūdeni. Nekas tev tur neizaugs,” teic mākslinieks.
Izvēloties selekcionāru radītas sēklas, jārēķinās, ka raža nebūs liela, tā var ienākt vēlu vai vispār nekas neizdoties, turklāt tādi augi slimo biežāk. Ja ir daudz ēdāju, labāk izvēlēties profesionālas sēklas, neskatoties uz to, ka tās ir mazliet dārgākas. No selekcionāru sēklām izaug krāsas, formas un garšas ziņā interesantas šķirnes, kuras iegūst, krustojot šķirnes. Profesionālās sēklas noteikti ir pārbaudītas uz izturību, uz potenciālās ražas daudzumu.
Ja pirmais darbošanās gads dārzā atnes vilšanos, var apsīkt entuziasms turpināt. “Vajag, lai jau pirmajā gadā viss izdodas, un tad tev ir āķis lūpā, un tev gribas vēl, un tad tu sāc lasīt vēl padziļinātāk,” iesaka Dāvids. Tāpat svarīgi sekot līdzi laikapstākļu prognozei, jo reizēm pat gaisa temperatūras izmaiņas par vienu grādu var kaut ko ietekmēt.
Dārzs – vieta, kur nav jāubago atzinība
“Te es redzu rezultātu un man nevienam nav jāubago šī atzinība. Es iestādu kartupeļus, tos noroku ar baudu, katru var apčamdīt vai atkal bēdāties, kā “maitas” kaut ko nograuzuši,” saka modes mākslinieks. Turklāt rezultāts redzams drīz. Tāpat, nopļaujot mauriņu, vakarā paveras skaists skats. “Tu esi idiots, ja tev nav laika. Tu neproti savu dzīvi menedžēt, ja tu nevari atrast laiku lietām, kas tev ir svarīgas,” teic Dāvids.
Neskatoties uz to, ka reizēm darbi dārzā tiek pabeigti vien pusvienpadsmitos vakarā, tas netraucē mierpilni baudīt darba augļus: “Man viss te ir tik ļoti mīļš. Man ļoti patīk vakaros, kad darbi apdarīti un kad kājas nevar pavilkt, klenderēt apkārt kādu sesto reizi un vienkārši blenzt uz augiem. Kas pa vienu dienu var notikt? Nekas, bet tev liekas, ka kaut kas nav tā, un tad tu stāvi un pēti.”
Dārza lomu dažādu kultūras personību dzīvē raidījumā “Kultūrdobe” izzina žurnāliste Henrieta Verhoustinska sestdienās pulksten 20.45.
