Nataļjas Milovanovas operācija Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājam Armandam Sīviņam bija kārtējais gadījums, par kuru var teikt – unikāla.
“Kad es dzirdēju, ka operācija ilga desmit stundas, es domāju – esmu vēl dzīva vai ne? Izrādījās – jā! Tad sešas stundas reanimācijā un mani nostādīja uz kājām! Esmu palātā un jau sākusi ēst!” stāsta paciente Nataļja Milovanova.
Olnīcu vēzi sievietei operēja jau 1986. gadā. 2015. gadā tas atgriezās. Sekoja ķīmijterapija. Bet nu metastāzes kā tāds astoņkājis bija apņēmis visus vēdera dobuma orgānus.
“Bija audzēja mestastāzes limfmezglos, kas bija apņēmušas gan asinsvadu, kas sazarojas gan uz kuņģi, gan uz aizkuņģa dziedzeri, liesu, uz aknām. Arī ieaudzis kuņģa izejas daļā,” skaidro Armands Sīviņš.
Smagajā operācijā visi skartie orgāni tika izņemti, bet aknas asinsvadu ar aortu savienoja ar asinsvadu no sievietes cirkšņa.
Ārsts turpina: “Bija jāizņem viss kuņģis, aizkuņģis, aknas nevarējām izņemt, bijām spiesti ņemt asinsvada transplantātu, savienojām aortu ar aknu. Bez komplikācijām. Un iet mājās!”
Dzīve bez aizkuņģa dziedzera un kuņģa mainījusi visu. Pacientei nozīmēta insulīna terapija. Jālieto dažādi preparāti.
“Esmu iemācījusies ņemt sev asinis cukura līmeņa noteikšanai. Domāju – neiemācīšos, bet tad sev teicu – iemācīšos gan! Un tagad pat sev insulīnu injicēju. Viss ir labi!” saka Nataļja Milovanova.
“Ir pacienti, kuri cīnās, kuri nenolaiž rokas. Un cenšas cīnīties!” komentē Sīviņš.
Savukārt Milovanova uzsver, ka viņai bijis konkrēts iemesls nepadoties: “Ja tas, ko dara ar mani, dos zinātnei vai medicīnai kādu labumu un palīdzēs vēl kādam, es uz visu esmu gatava! Un vēlreiz – liels paldies dakterim Sīviņam!”
Februāra pirmajā pusē sievieti izrakstīja mājās. Viņa saka – vairāk par visu vēlas vienkārši apsēsties un atpūsties.