Jānis Buks televīzijā vairs nestrādā desmit gadus, bet “panorāmiešiem” vēl ir dzīvas atmiņas par situācijām, kas piedzīvotas kopējās darba gaitās. “Man taču lielais kauns – tu esi vienīgais operators, ko mēs esam aizmirsuši filmēšanā. Tu gāji uzvilkt dūmu, kameru iemeti mašīnā, mēs domājām, ka tu esi iekšā, un aizbraucām,” atceras “Panorāmas” vadītājs Jānis Geste.
LTV Ziņu dienesta producente Dagnija Neimane saka Jānim – pēc pusstundas izbraukums, un atgādina, ka savulaik nācies viņu meklēt kafejnīcā, kur no filmēšanas brīvajos brīžos Jānis ar domubiedriem pārsprieda svarīgākos notikumus.
Operators Ivans Milovs, kas savulaik Jānim bija darbaudzināmais, sameklējis kameru, ar kuru Buks pirms deviņiem gadiem strādājis. Buks iemēģina arī Ivana kameru, kas ir jaunāka: “Tā ir uz pusi vieglāka, bet ir laiks pagājis, tehnika mainās, tu jau nepaspēj līdzi tikt.”
Jānis Buks darbu sāka ''Telefilmā'' 1963.gadā. Sākotnēji veidoja dokumentālas filmas, pēc tam “Panorāmas” sižetus. Līdz 1989.gadam strādājis ar filmu, vēlāk jau ar citu tehniku, bet līdz šodienas čipiem nav paspējis tikt, kad no darba nācās aiziet.
Viņš bijis skolotājs ne tikai operatoriem, arī jaunos žurnālistus mācījis, kā strādāt. “Es biju tāda bikla, aizbraucām uz tiesu, viņš mani saņem aiz rokas un saka - ej, nestāvi te,” atceras “Panorāmas” vadītāja Laura Vonda.
Buks uz atvērtību un drošu rīcību spējis iekustināt ne tikai kolēģus. Pārrunas notikušas arī zvērudārzā. “Pie mežacūku aploka cūkām dibeni vien redzami, Buciņš saka – re kur, re kur, pagriez sejiņu. Un lamai saka - madmazel, foto! Ar katru zvēru aprunājās,” zina stāstīt LTV žurnāliste Aija Kinca.
Arī šodien Jānim ir, ko teikt jaunajiem operatoriem, un kritizējot viņš nav saudzīgs: “Nesen skatījos, cik saraustīti tika parādīts simfoniskais orķestris. Plānam jābūt trīs sekundēm.”
Un, lai arī mainījusies filmēšanas tehnika, pamatvērtības palikušas tās pašas – kadra tīrība, prasme rast kontaktu ar intervējamo un citi noteikumi, par ko joprojām iestājas Jānis Buks – mūsu Buciņš.
