Panorāma

"Panorāmu" skatās un mīl

Panorāma

Noslēgts līgums par "Rail Baltica" atzara projektēšanu

21. gadsimta "Panorāma"

«Panorāmai – 60»: Kārļa Miksona rūpe – ziņas ne tikai pusdeviņos vakarā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 7 mēnešiem.

Jau vairākus gadus ikvakara "Panorāma" nav vairs tikai ekskluzīva televīzijas skatītāju privilēģija, un arī tik ierastais ziņu laiks – pusdeviņi vakarā – nav akmenī cirsts. Sagatavotajiem ziņu stāstiem un arī materiāliem, kam ēterā vietas nepietiek, vienmēr un visur var sekot līdzi arī internetā un sociālajos tīklos. Iepriekš aplūkots Latvijas ziņu raidījums pirms desmit, divdesmit un pat 60 gadiem, bet šoreiz ieskats 21. gadsimta "Panorāmā".

"Panorāmas" pirmsākumos vārdam operativitāte bija pavisam cita nozīme nekā šodien, lai arī darba temps un ražīgums nebūt nebija mazāks.

"Vienreiz mēs ar operatoru Frijāru Frici atvedām mājās vienā dienā 12 sižetus," tā ''Panorāmas'' 35. jubilejā atklāja tā laika televīzijas žurnāliste Olga Utkina. Bet safilmētā materiāla ceļš līdz ēteram bija krietni garāks nekā šodien, un reizēm, pirms rādīt kādu ilgāk glabātu stāstu, tika veikti arī zināmi piesardzības pasākumi. 

Šodien "Panorāmas" skatītāji dienas laikā notikušo uzzina ne vien tajā pašā vakarā, bet atsevišķiem notikumiem skatītājiem ir iespēja sekot līdzi jau to notikšanas brīdī.

Kārlis Miksons par "Panorāmas" un citu Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta raidījumu klātbūtni sociālajos tīklos atbild nepilnus divus gadus. Šajā laikā LTV Ziņu dienesta "Facebook" lapa savākusi jau vairāk nekā 10 000 sekotāju, aktuālākie notikumi valstī nu vērojami tiešraidē, un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests stabili turas ietekmīgāko sociālo tīklu mediju trijniekā.

"Mēs esam "Facebook", "Twitter", "Instagram", "Youtube", mēs bāzējamies tur, kur ir cilvēki," saka Kārlis, kura ikdienas darba ekipējums ir parasts telefons un statīvs.

Uz daudziem notikumiem Kārlis dodas pats, bet to, ka vairs nevar domāt tikai par ēteru un jāuzņem trāpīgi foto un video speciāli sociālajiem tīkliem, viņš ļoti pacietīgi mācījis un māca arī LTV ziņu žurnālistiem.

Kārlis piekrīt, ka tie laiki, kad vīpsnāja par foto, kas uzņemts ar telefonu, ir pagājuši. "Tagad telefoni arvien vairāk ir modē. Ja mēs skatāmies Eiropas Parlamentu, kā viņi strādā, viņi visas "Facebook" tiešraides taisa ar telefoniem, vairs nav lielo kameru," saka Kārlis.

Un arī viens no vadošajiem pasaules medijiem BBC filmēt 16. marta notikumus Latvijā ieradās vienkārši ar telefonu. Kārlis uzskata, ka LTV Ziņu dienestā par sociālajiem tīkliem atbildīgie spēj norises atspoguļot tikpat labi kā pasaules grandi.

"Mēs divu cilvēku komandā, kas strādā tieši uz sociālajiem tīkliem, spējam noklāt saturu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Redzam, BBC, piemēram, to dara 40 cilvēki. Tā kā, es domāju, dažās lietās mēs esam līmeni augstāk par viņiem," vērtē Kārlis.

Lielā mērā pēc Kārļa iniciatīvas jau labu laiku gan LTV Ziņu dienesta sociālos tīklus, gan "Panorāmas" ēteru atsvaidzina arī iepriekš neierasts kameras skats – no augšas.

"Tas ir Jūrmalas atkritumu ugunsgrēks, kas ir viens no pirmajiem lielajiem projektiem, kur mēs dronu izmantojām. Viens ir tas, ka tev ir jāņem vērā gan šie dūmi, uguns un pārējie aspekti, ko tu īsti nevari paredzēt. Un arī dronu aspekts, jo arī citi, protams, to grib izdarīt, un arī citas televīzijas to dara," sacīja Kārlis.

Darbs sociālajos tīklos – tas ir kā būt karavīram, jābūt kaujas gatavībā 24/7, uzskata Kārlis, kurš nakts vidū saņēmis ne vienu vien producenta zvanu. "Sapnis strādāt televīzijā turpina piepildīties, rutīnas šeit nav."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti