Tolaik bija no svara, lai saņemtu pašas jaunākās ziņas un būtu latviešu valodā iekšā. Iekārtoties darbā televīzijas studijā, piemēram, par mākslinieku pat ar akadēmijas izglītību bija liela veiksme, saka Janaitis.
Kolēģi Janaitim teikuši, lai viņš nemaz neuztraucas. Viņa darbs gan tika atzinīgi novērtēts tikai līdz kādam ļoti liktenīgam 1962. gada rītam, kad, iedams uz darbu, izdarīja to, ko padomju laikā nedrīkstēja. Pie veikala viņš nofotografēja rindu pēc deficīta. Lāčplēša ielā viss kvartāls bija viena rinda, kur cilvēki stāvēja ar tukšām kanniņām, ar citiem traukiem, kādi nu katram bija un gaidīja, lai varētu nopirkt izlejamo pienu.
"Es varētu teikt, ka es vēl tagad atceros, ka es to nevarēju izturēt," saka Janaitis. "Mani interesēja tā situācija, ka tu dzīvo valstī, kur tu nevari pat pienu nopirkt. Litru piena nevari nopirkt bez divu, trīs stundu stāvēšanas rindā."
Taču tas nepaslīdēja garām padomju slepenajam dienestam - čekai, un bija par pamatu atlaišanai no darba.
Janaiti neviens neaizstāvēja, Viņš spriež, ka, acīmredzot, cilvēki baidījās par savu reputāciju un tad, kad gājis pa televīziju, tad redzējs, ka uz viņu tā īpaši skatās. Lūk, tas, kurš nofotografēja rindu.
"Šāds tips kā es, kā jūs saprotat, nevar būt ideoloģiskā iestādē, nevar strādāt. Viņš absolūti neder "Panorāmai". Tā ir dzimtenes nodevība," ironizēja fotogrāfs.
Tikmēr Ošs savos zīmējumos mēdz jokot arī par televīzijas tēmu, un toreiz studijas intervijas notika tikai un vienīgi tiešraidē jeb dzīvajā.
Televīzijas darbs gan bijis daudz mierīgāks, lai arī dažkārt stresu tomēr sagādājuši "Panorāmas" titri, atzīst Ošs. Titrus tagad ātri var uzklikšķināt datorā. Bet tad, piemēram, kadrā runājošo amatpersonu vārdus rakstīja ar roku un, kā tas ziņās bieži notiek, pēdējā brīdī.
Misēklis gandrīz gadījies arī ar padomju Latvijas komunistu līderi.
Pirmais sekretārs Augusts Voss – svaigs, nenožuvis ar melnu tušu uz gaiša fona rakstīts titrs laists apgrozībā vēl neapžuvis, un to vēlāk atzīmēja sapulcēs.
Kādu karikatūru Ošs zīmētu par "Panorāmu" tagad? Tas noteikti būtu kaut kas dinamisks, ar kādu rikšojošu personu, kas nemitīgi skrien.
Janaitis arī atceras, ka "Panorāmas" nosaukums radies 1961.gadā, bet der vēl šodien. Viņš smej, ka būtu labi, ja kādas dividendes nāktu. Kurš tieši bija nosaukuma autors, nav zināms.
"Stādieties priekšā – pēc 15 minūtēm sāksies raidījums, bet vēl viens sēž, klausās Maskavas radio, tulko un kāda mašīnrakstītāja pārraksta. Dežurē ,vai nu Valdis Čukurs vai Laimdota Rone, kuriem ir jāpārlasa, lai viņi nepārteiktos. Un tad bija vienmēr grūtības ar nosaukumiem. Tos nosaukumus nevarēja lāgā saprast," tālaika ikdienu atstāsta Janaitis.
"Bija sižeti, kas bija filmēti ar 16 milimetru kameru, bet tie bija vēl jāattīsta, jāsamontē, teksts jāuzraksta un mūzika jāpieliek. Vienu laiku vairumā bija fotoreportāžas. Es uztaisu piemēram fotoreportāžu 5-10 bildes, cik nu pēc nozīmības tas sižets, un tad to reportāžu sadalīja. Studijā bija divas kameras, viena kamera ņēma vienu bildi, otra kamera pēc tam ņēma otru bildi," sacīja Janaitis. Viņš atzīst, ka reizēm gājis visādi.
