Ludmila Korlaša ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra infektoloģijas poliklīnikas medicīnas māsa. Viņas darba stāžs ir 44 gadi, bet pēdējos trīs gadus viņa strādā tieši ar vakcināciju Latvijas Infektoloģijas centrā.
Ludmila pirms intervijas neslēpa satraukumu – viņa ir darītāja un nevis tā, kura plātās ar paveikto. Ludmila Korlaša Latvijas vēsturē paliks ar to, ka ir viena no divām medicīnas māsām, kuras Latvijā pirmās potēja pret Covid-19.
“Pirms tam mēs jau zinājām, ka mēs ar otru kolēģi strādāsim ar vakcīnām. Un Ziemassvētkos, 26. datumā [decembrī], mums jau bija internetā apmācības, vēl neredzot pašas vakcīnas. Pati vakcinācija sākās 28. decembrī. Mēs bijām pirmās,” atceras medicīnas māsa.
Tā vienkārši sanāca – Austrumu slimnīcā vakcinēt sāka nedaudz ātrāk par kolēģiem Stradiņa slimnīcā. Ludmila pirmo vakcīnu ievadīja vēl 2020. gada pašā nogalē – 28. decembra rītā.
Ludmila tagad atzina – uztraukums un atbildības sajūta bijusi ļoti liela: “Bija televīzija, tas viss bija atspoguļots visur. Satraukuma sajūta bija milzīga. Jāsaņemas bija, bet normāli. Pirmās devas kad špricēja, bija saspringums, bet pēc tam jau darbs sākās un viss.”
Pirmajā dienā vakcinējuši 45 cilvēkus, tostarp piecus no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta. Un 40 bijuši no slimnīcas – virsārsti, nodaļu vadītāji un ārsti. Pati Ludmila pirmo poti saņēma 5. janvārī, bet pašlaik jau ieguvusi savu balstvakcīnas devu.
Viņa aicināja nebaidīties no potes, jo redz, kas notiek ar cilvēkiem, kuri saslimstot nonākuši nodaļās. Pat ņemot vērā vakcīnu iespējamās blaknes, šis minimālais risks ir nesalīdzināms pret to, kas var sagaidīt saslimstot.
“Man bija vairāk bail no kovida nekā no vakcīnām. Tā kā es strādāju vakcinācijas kabinetā,
man ir saprašana par vakcīnām, ka var būt blaknes visādas, bet no kovida man vairāk bail,” sacīja medicīnas māsa.
Kopš vakcinācijas sākuma Covid-19 vakcīnu potēšana ir Ludmilas galvenais darbs. Viņa pastāstīja, ka pašlaik tāds darba apjoms, kāds bija pašā sākumā, līdz ar vakcinācijas sistēmas attīstīšanos vairs neesot. “Šobrīd mazāk pacientu nāk uz vakcīnām un arī daudzās vietās vakcinē. No sākuma bija maz – mēs un Stradiņa slimnīca, arī Bērnu slimnīca bija. Mazāk bija. Tagad izbraukumi ir, organizē veikalos,” norādīja Korlaša.
Ludmila uzskata, ka cilvēkiem vēl vairāk jāstāsta par vakcīnas blaknēm un to, ka tās ir nesalīdzināmi mazāks risks nekā slimošana ar Covid-19. Ludmilai ir žēl arī par dezinformatoriem, kuri šajā laikā jauc cilvēku prātus ar dažādiem, kā Ludmila saka, brīnumiem. Un tad nereti šādi vakcinēties negriboši, bet dažādu iemeslu dēļ piespiesti atnāk un izliek dusmas uz to, kurš dur.
“Visādi nāk, jo saistīti ar darbu – lai strādātu, obligāti jābūt vakcinētam. Daži, kuriem ģimenē kāds saslimst ar kovidu, viņi skrien, jo viņi saprot [apdraudējumu]. Bija cilvēki, kuri pārmet: priekš kam jūs to dariet, es tūlīt miršu, jūs būsiet vainīga. Arī tādi ir teikumi. Bet, kad ar smaidu nomierina, tad cilvēks pretī arī maina savas domas,” pastāstīja medicīnas māsa.
Vai jaunie Covid-19 paveidi neliek nolaist rokas? Ludmila saka – nē. Cerot, ka tiks izgudrots kāds ārstēšanas veids.
Bet, kad beigsies pandēmija, tad Ludmila ļoti grib aizbraukt ceļojumā:
“Aizceļot pie jūras vai pie draugiem un staigāt bez maskas. Cilvēkus redzēt, kuri smaida pretī un neslēpjas aiz maskām. Priecīgus cilvēkus.”
Un ceļojumi arī ir tie, kuru visvairāk pietrūkst pandēmijas laikā. Vienu tādu Ludmilai Covid-19 dēļ jau nācās atcelt tieši 2020. gada Ziemassvētkos – laikā, kad Ludmila ievadīja pirmās vakcīnas.
Cilvēks ziņu virsrakstos 2021
