Pandēmijas laikā pārvācas uz laukiem
Busuļi sevi dēvē par dārzniekiem iesācējiem, lai gan 12 hektāru lielo platību, kas pirms deviņiem gadiem, iegādājoties šo vietu, bija ļoti aizaugusi, izdevies skaisti sakopt. “20 gadus neviens šajā vietā nebija dzīvojis, un māja bija ieaugusi kokos. Rudenī pat nevarēja saskatīt to,” atminas Intars.
Viņš sevi sauc par lauku cilvēku, taču arī pilsētas vidē saskata zināmu burvību: “Pilsētā arī ir savs kaifiņš. Es staigāju pa Vecrīgu un man patīk, ir forši. Man patīk arī lielās metropoles.”
Lai gan Intars itin viegli spēj sajaukt augu nosaukumus, bērnībā dārzs bija vieta, kur viņš apguva darba tikumu un pacietību, kā arī nedaudz nopelnīja: “Bija ļoti jāstrādā, es vairāk strādāju biešu laukos. Mums pašiem bija arī siena pļavas. Nebija tādas skaistuma dobes, puķu dobes, kuras rada kaut kādu atmosfēru mājās,” atceras mūziķis. “Man ravēšana kopš biešu ravēšanas laikiem iespiedusies zemapziņā kā kaut kas, ko es negribu darīt,” teic Intars, piebilstot, ka tāpēc šobrīd viņa saimniecībā nav sakņu dārza.
Solists arī savā dārzā?
Uz skatuves Intars ir solists, taču dārzā galveno lomu ieņem ģimenes dāmas, un Intars tam labprāt ļaujas, jo zina, ka rezultāts būs baudāms gan acīm, gan garšas kārpiņām. “Man nav lielu zināšanu, kā griezt, potēt, ko likt klāt. Šeit lielākoties darbojas sievasmāte un sieva,” saka Intars.
Sievasmāte Dženija labprāt rušinās pa dobēm un rūpējas par dārzu: “Viņai ļoti tas patīk, viņa te raujas arī aukās, negaisos, karstumā, aukstumā... Aukstumā mazāk, jo tad nekas neaug. Viņa tiešām ir tāda kā dobīšu entuziaste.” Viņas pārraudzībā ir ne tikai ziedu rindas, kurās plaukst peonijas, petūnijas, atraitnītes, rozes un citas puķes, bet arī siltumnīca, kur nogatavojas zemenes, zirņi un aug dažādi zaļumi. “Mēs arī baudām viņas redīsiņus, lokus, dillītes. Mums pie zupiņām tā tik iet,” slavē Intars.
Intara pārziņā koki un krūmi
Kad Busuļu ģimene ievācās šajā sētā, to bija ieskāvis mežonīgs mežs. “Arborists mums ir tikai viens, un tas esmu es. Tie koki jau tādi nebija. Tie bija mežonīgi, ļoti mežonīgi. Inga gribēja tos nozāģēt, jo nezinājām, ko ar tiem darīt. Tad es izdomāju, ka uztaisīšu tādas bumbiņas,” par koku vainaga formas veidošanu pastāsta Intars.
Viņš arī apgriež krūmiņus, apzāģē ābeļu zarus, lasa ķiršus. “Patīkami, kad visi darbiņi apdarīti un ir skaisti, ļoti skaisti,” atzīst dziedātājs.
No sākotnējā meža palicis vien neliels ozoliņš pie mājas stūra. Toreiz koks bija vien īkšķa resnumā un liels traktors, līdzinot tam apkārt mālu, uzmanīgi centās to apbraukt. Šobrīd tā vainaga forma izpletusies, bet Intars taisnojas, ka ilgu laiku nebija pieejami vajadzīgie instrumenti, taču nesen viņš pie tiem tika un varēs ķerties pie darba.
“Tas paņem ļoti daudz laika, bet vienreiz izdari un viss, tad tikai jāapkopj. Teiksim, es tagad ilgu laiku neesmu to darījis. Jāsāk domāt, kā tagad visu saglābt,” par krūmu un koku apkopšanu saka Intars. “Man tas patīk un nav sajūtas, ka tas atņem man laiku, tieši otrādi,” bilst mākslinieks.
Katram gadalaikam sava burvība
“Es, tā teikt, baudu, man ir prieks paskatīties. Zālīti es pļauju, es to daru vislabāk. Man dēliņš arī pļauj, mīļotā pļauj. Te ir ko pļaut,” par vairāk nekā 10 hektāru lielo platību stāsta dziedātājs.
“Pēc sajūtām man patīk rudens. Vasarā viss ir piepildīts, nav tukšas vietas. Ziemā man patīk lielās kupenas. Katram laikam savs,” par vietu, kur baudīt gadalaiku maiņu, teic Busulis. Pavasarī Intars labprāt jūsmo par ziedošiem kokiem, iemūžinot tos fotogrāfijās, bet rudenī vēro, kā no ražas pārbagātības lūst augļkoku zari.
Par ķiršu ražu nākas konkurēt ar strazdiem
Speciālista padomi cīņā ar laputīm
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, ka laputis koku jaunajiem dzinumiem izsūc sulu, kas tiem liedz pilnvērtīgi attīstīties. Koks novājinās, tā lapas sačokurojas, izkalst un iet bojā. Liels koks no laputu uzbrukuma nevar aiziet bojā, taču, lai tas labi pārziemotu, nepieciešams patērēt vairāk enerģijas un nākamajā gadā var būt mazāka raža.
Lielu koku nosmidzināt ar kādu laputīm netīkamu preparātu nav fiziski iespējams. Bieži laputis tiek pārnēsātas ar skudrām, ar kurām jāsāk cīnīties, tiklīdz kokam sāk plaukt lapas. To var darīt, ap koka stumbru apliekot lipīgu materiālu, kas skudrām liedz tikt kokā un palīdzēt laputīm izplatīties. Tāpat var apsiet sinteponu, kurā skudras sapinas.
Svarīga arī augu daudzveidība dārzā. Kurvjziežu augi, piemēram, dilles, fenhelis, ķimenes, savvaļas burkāns, koriandrs, piesaista plēsējkukaiņus, piemēram, mārītes, ziedmušu kāpurus, spīļastes, zeltactiņas, kuri ēd laputis.
Saldo ķiršu koks dod bagātīgu ogu ražu, taču, laicīgi tās nenolasot, var palaist garām mielošanās brīdi. “Es jau nāku ar spainīti, tūlīt ēdīšu, tūlīt būs, jo es iepriekšējā dienā skatījos, ka vēl viena diena nepieciešama, lai ķirsīši būtu gatavi un pilnbriedā. Es nāku ar spainīti un redzu – neviena ķirsīša kokā vairs nav. Ir apmierināts strazdu bariņš,” par piedzīvojumu dārzā stāsta saimnieks. “Te ir tā burvība, mēs esam kā viesi šajā pasaulē,” teic Intars, neturot ļaunu prātu uz putniem par savlaicīgo ražas notiesāšanu. Viņš apzinās, ka ienākuši dzīvnieku teritorijā un viņi vienkārši jāpieņem.
Pagalmā auga vairāki ķiršu koki, taču tie novecoja. Saldais ķirsis šobrīd sasniedzis vairāku metru augstumu un dod lielu ogu ražu, taču to apsēdušas laputis – tās mitinās uz teju katras augļkoka lapas.
Daba iedvesmo radīt mūziku
Gleznainā daba un miers iedvesmojis mūziķi uz radošām izpausmēm. Šajā vietā tapušas tādas dziesmas kā “Miglas rīts”, “Dejo vientulību”, “Garlaicīgi ir”, “Slieksnis”. “Es šajā vietā esmu mācījies, trenējies koncertam “Nākamā pietura”, mācījos šī albuma dziesmas. Tādā ziņā vieta diezgan spēcīga, iedvesmojoša,” par mūzikas albumu “Nākamā pietura”, kas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta mikrofons 2017” plūca uzvaras laurus nominācijā “Gada albums”, teic mākslinieks. Savā saimniecībā mūziķis arī atvelk elpu un gūst mieru pēc lieliem koncertiem un atbildīgiem notikumiem.
Šovasar kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska atkal dodas ciemos pie kultūras personībām, kas vienlaikus ir dārzamīļi, lai apskatītu, kas aug viņu dobēs un siltumnīcās, kā arī uzzinātu par jaunumiem viņu profesionālajā darbībā. Latvijas Televīzijas skatītāju iemīļotais raidījums “Kultūrdobe” sestdienās pulksten 20.45.
