Sarmīte Pomerance Anglijā dzīvo 14 gadus, no kuriem lielākā daļa pavadīta, strādājot par šefpavāri restorānā netālu no Londonas. Īpašniekam aizejot pensijā un pārdodot biznesu citam, neizdevās atrast vietu, kur ielikt sirdi un dvēseli, tādēļ Sarmīte nolēma riskēt un pirms pusotra gada atvēra savu kafejnīcu nelielā pilsētiņā Čateris netālu no Pīterboro.
"Cilvēki paši nāca man klāt un teica, ko viņi grib. Un es sāku taisīt to, ko viņi grib. Bet tas ir tas, ko es negribēju taisīt, tas, ko viņi gribēja no manis. Un viņi ir priecīgi, dabūjuši no manis to, ko es tagad viņiem gatavoju," stāsta kafejnīcas īpašniece.
Par godu Liepājai kafejnīca nodēvēta par "Dzintara" kafejnīcu.
Taču britu valdība 23. martā paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu, un kafejnīcu nācās slēgt.
"Man bija izmisums, tas bija vienīgais bizness, vienīgais ienākums uz trim cilvēkiem. Es, goda vārds, nesapratu, ko darīt. Nebija variantu, bija jāmeklē darbs," stāstīja Sarmīte. "Mēs divas naktis pakojām puķes uz Mātes dienu. Un tad mēs sākām strādāt [gaļas pakošanas fabrikā] "Hilton Meats Huntingdon", pakojām gaļu "Tesco" un "Jack’s" veikaliem.
Mēnesi nostrādājām līdz brīdim, kad atlidoja sešas lidmašīnas no Rumānijas. Protams, lētais darbaspēks, un neviens jau nepateica "paldies", ka jūs tur nostrādājāt.
Vienkārši lika saprast - nu nebūs jums te darba."
Palīdzība nāca no pašvaldības puses, piešķirot biznesiem domāto dīkstāves pabalstu. Nauda tika likta lietā, ķeroties klāt pie sen plānotā kafejnīcas remonta.
"Lete bija pa vidu telpai. Un, kur pašai strādāt, atlika tāds mazs, mazs pleķītis te. Un, ja man vajag gatavot brokastis, maizītes, tad viss notika divos kvadrātmetros," rāda Sarmīte.
"Izprojektēja visu, kā salikt pa jaunam. Pēc likuma jau nedrīkst kafijas mašīna būt pie plīts klāt - tā, kā mums iepriekš bija. Izprojektēja tā, lai netraucē viens otram. Izlietne projām, netīrie trauki projām," klāsta kafejnīcas menedžeris Aigars Pomerancis.
Strazds, kurš apmeties uz dzīvi kafejnīcas iekšpagalmā, tiek pabarots katru dienu, bet citiem kafejnīcas apmeklētājiem kafija un pārtika pieejama tikai līdznešanai.
Taču pie sienas jau pielikta jaunā ēdienkarte.
"Man ir tradicionālās angļu brokastis, karstie kartupeļi, zupas dažādas. Medus kūkas, ruletes dažādas, ābolkūkas, biezpienmaizes, kanēļbulkas. Tad, protams, viņiem arī desa mīklā," uzskaita Sarmīte.
Iespējams, ka britu valdība drīzumā ļaus atvērt kafejnīcas arī apmeklētājiem. Tikmēr Pomeranču ģimene ceps tortes, piegādās pārtiku mājās un gatavos gardu kafiju šī dzēriena cienītājiem.
