Lielākā problēma ir nevis pats koronavīruss, bet bailes palikt ar sevi un bailes beidzot pa īstam sastapties ar pašiem tuvākajiem – savu dzīvesbiedru un saviem bērniem. Vasarsvētkus gaidot, piedāvājam sarunu ar priesteri.
Priesteris Mediņš, pretēji savam uzvārdam, cukuru uz vārdiem nemēdz bērt. Viņš lietas sauc tiešos vārdos. Bailes mūsos nav bailes no kā ārēja. Tās atkal ir bailes no paša tuvākā. No sevis. “No savas ieelpas, baidāmies ieelpot dzīvību sevī. Mūsu sirdīm – atvērtām dzīvībai,” teica Mediņš.
Visgrūtāk šajā laikā daudziem bija būt kopā ar pašiem tuvākajiem. Ar tiem, kurus drīkstēja samīļot arī distancēšanās laikā - ar ģimeni.
Priesteris stāstīja, ka pats prot rast prieku visā – rasas pilē, pienenē un vējā. Savukārt Vasarsvētkos, ko baznīca atzīmēs jau šosvētdien, Mediņš novēl divas lietas – mieru un pateicību.
