Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes vikārs, priesteris Valters Vārpsalietis pirms pusotra gada iestājās Zemessardzē.
“Tas arī bija tas sākums, kad sāku iepazīt vairāk šos karavīrus, zemessargus, kas pašaizliedzīgi tērē savu laiku, enerģiju, lai apgūtu militārās zināšanas, lai varētu vajadzīgā mirklī aizstāvēt savu tēvzemi, ģimeni,” stāsta kapelāns.
Priesteri Valteru Zemessardzē satiktie cilvēki ļoti iedvesmojuši, un, kad radās izdevība, viņš uzsāka arī virsnieka speciālista apmācību.
Apgūts gan reglaments, gan praktiskas iemaņas – ieroča uzbūve un šaušana, uzlabota fiziskā izturība, piedaloties vairāku dienu pārgājienos un guļot zem klajas debess.
“Es biju domājis, ka būs daudz grūtāk, bet tiku galā, un es ceru, ka arī tālākos izaicinājumos un pārbaudījumos varēšu tādā kaujas sparā, degsmē un entuziasmā arī iet uz priekšu,” atzīst Vārpsalietis.
Tagad darba dienās priesteris Valters dodas uz militāro bāzi Kadagā, sutanu nomaina pret karavīra formu un pilda ikdienas pienākumus.
“Kapelāni vairāk veic savu kalpošanu bez ieroča, mēs varam visādā citādā viedā veicināt, atbalstīt karavīrus, būt blakus arī priekšējās frontes līnijās, arī mirstošiem, ievainotiem, ar visiem, gan arī viņu ģimenēm; mums vairāk būtiski ir tas, ka atbalstām viņus morāli un viņu kaujas sparu,” skaidro Vārpsalietis.
Priesteris Valters pārliecināts, ka Latvijas cilvēkiem Zemessardzē un armijā būtu jāstājas daudz vairāk.
Ja garīdznieks var atrast laiku, tad arī citiem nav iemesla neiet, viņš pasmaida.
“Tagad it sevišķi, kad ir tādas pārmaiņas, izaicinājumi ir ar mūsu kaimiņiem un Ukrainas krīze, man šķiet, katram vajadzētu nopietni pārdomāt un arī attiecīgi pieņemt lēmumu un, ja nevēlas uzreiz iet armijā, tad vismaz Zemessardzē obligāti,” saka priesteris Valters.
Ziemassvētku laiks baznīcā ir īpašs, bet priesterim Valteram vislielāko prieku sagādā kristības. Tas ir sevišķi skaists un svinīgs mirklis, kad saproti dzīves jēgu, saka priesteris - Nacionālo bruņoto spēku virsleitnants.
