Stepiņa stāsta, ka autobusa ekskursijā devās 31 pedagogs un šoferis. Maršruts veda uz Maizes māju Priekuļu novadā. Ar jauno vīrusu inficējās arī Maizes mājas divas darbinieces, kuras skolotājus uzņēma. Vai saslima arī šoferis, Stepiņa nezina. Bet tikai daži pedagogi no šī “Covid autobusa” nesaslima. Tālāk inficētie aplipināja citus skolā, arī skolēnus, kuri vīrusu aiznesa uz mājām vecākiem. Kāds ir kopējais ar Natālijas Draudziņas vidusskolu saistīto inficēto skaits, epidemiologi neņemas spriest, bet zināms, ka saslima 148 skolas darbinieki un skolēni. Lūk, tāds domino efekts!
Skolotāja Stepiņa skolas kolektīva vārdā atvainojās: "Man tiešām jāsaka, es visu vārdā lūdzu piedošanu, ka mēs kādus esam aplipinājuši, bet mēs neviens nejutāmies ne slimi, ne ko, pasākums viss ārā, mēs arī nezinām, kurš no kura."
Kad skolā parādījās pirmie saslimušie, sākās izmeklēšana un pie Stepiņas atbrauca Covid-19 testa veicēji. Rezultāts bija pozitīvs. Pašai slimība attīstījās pakāpeniski.
Sākumā viss bija viegli, vispirms parādījās temperatūra 37,5 grādi. Neliels klepus. Vienu nakti piezagās stipras kaulu un muskuļu sāpes. Temperatūra kāpa un krita. Slimnieci visu laiku uzpasēja “ātrie”, deva padomus.
Zvanīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvji.
Stepiņa stāstīja, kā jutās SPKC uzraudzībā: “Un meitene man saka: es neesmu ārste, bet man liekas, ka jums jābrauc uz slimnīcu. Es netiku atstāta nevienu brīdi tāda pamesta. Bet es esmu viena un man pašai ir jāizlemj.”
Svarīgākajā brīdī Stepiņa bija bezspēcīga: “Man jāsaka visiem par brīdinājumu – es gandrīz par vēlu izlēmu braukt. Sapratu, ka jāmeklē palīdzība, es biju pilnīgi bezspēcīga, es nevarēju rokas pacilāt, es nevarēju acis attaisīt. ”
Ātrās neatliekamās palīdzības mediķi secināja, ka Stepiņai ir plaušu karsonis. Viņu aizveda uz Infektoloģijas centru Rīgā.
“Tad, kad mani pieveda pie slimnīcas, es dzirdu, ka viņas saka, tagad būs tā: mūs sagaidīs un mēs ejam uz mazgāšanos, mēs to nomazgājam, tad velkam nost, tad to nomazgājam...
Tad tā arī bija, ka stāvēja atkal četri citi ''kosmonauti'', kas mani sagaidīja, un tie ātrie aizgāja uz kaut kādu dezinfekciju,” ierašanos Infektoloģijas centrā atminējās Stepiņa.
Nespēks todien bijis tāds, ka bijusī skolotāja nespēja paiet. Mediķu mašīnā teju ienesta, bet līdz palātai aizvesta ratiņkrēslā. Tagad smejas, ka tā kļuvusi par televīzijas zvaigzni, jo brīdi, kad viņa vesta uz palātu, nofilmējušas televīzijas kameras. Bezspēkā pat nepasveicināja palātā jau gulošo sievieti. Tikai vēlāk saprata, ka tā ir skolas kolēģe. Slimnīcā nonāca vēl trīs skolotājas kolēģes.
Slimnīcā Stepiņu ārstēja ar antibiotikām un visu laiku deva skābekli, jo tas asinīs kritās. Viņa bija nodaļas palātā, kurā skābeklis nāca no “vada”. Uzliec masku un elpo. 30 minūtes elpo, tad atpūta. Citiem palātā pie gultas skābekļa “vada” nebija, to atnesa balonos. Mediķi visu laiku uzmanīja, vai slimnieki elpo skābekli. Stepiņa juta arī ārstu bažas:
“Ne tikai par ārstēšanu, bet attieksmi. Tie baiļu skatieni, kādas mēs esam no rīta. Un, kad mēs sakām, ka ir labāk, tad viņas sāk smaidīt, pamazām sāka ar mums jokoties. Nemitīga uzraudzība, – skābekli elpojiet, jūs saprotat, ka skābeklis jums ir dzīvības eliksīrs,” stāstīja skolotāja.
“Kādā ceturtajā piektajā dienā daktere sāka ar mums mierīgi runāt. Vispār viņa bija tādā mazā panikā, es gribētu pat teikt. Jo nevar zināt, – ir labi un var pēkšņi būt slikti,” atcerējās Stepiņa.
Ārste vēlāk teikusi, cik labi, ka viņas nodaļā visi veseļojas labi. Par spīti ārstu uztraukumam, Stepiņa domā, ka slimnīca bija sagatavojusies lielajam pacientu pieplūdumam. Infektoloģijas centrs ir viena no slimnīcām, kas pārvērsta tikai par Covid-19 slimnīcu. Rīgā otrs tāds ir Tuberkulozes un plaušu slimību centrs.
Stepiņa atceras, ka palātas bijušas pilnas. Citus slimniekus gan viņa nesatika: “Mani ved uz rentgenu, ja kāds [koridora] parādās, tad nokliedzas „Pazūdiet!”. Un tad visi kā tādas skudriņas pazūd no tā koridora. Pilnīgā izolācijā. Mēs tikai dzirdējām veču balsis, hokejisti ņēmās.”
Blakus palātā ārstējušies Rīgas “Dinamo” sportisti.
Mediķi un personāls palātā nāca skafandros. Pacientes savu ārstu sejas nemaz nav redzējušas. Atpazina tikai pēc balss un acīm.
Skolotāja pārliecinājusies, ka mediķu darbs Covid-19 laikā patiešām ir ārkārtīgi grūts. Brilles aizsvīst, dubulti cimdi, speciāli zābaki, priekšauts. Ja veica kādu manipulāciju, tad arī pacientiem bija jāvelk sejas maska, ko katru dienu izsniedza jaunu.
Kopumā Stepiņa slimnīca nogulēja 12 dienas. Ārstēšanās kurss bija beidzies, tomēr viņas statuss aizvien bija „Covid-19 pozitīva”. Mediķi ļāva doties mājās un nodeva ģimenes ārsta uzraudzībā. Mājās Iecavā viņu nogādāja ar speciālu transportu, kuru noorganizēja pašvaldība. Rīdziniekus mājās nogādā slimnīcas transports. Par visu ir padomāts, Stepiņa sacīja.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
Vairākiem pedagogiem Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā tika konstatēta inficēšanās ar Covid-19. Rezultātā skola pārgāja uz attālinātām mācībām.
