Migrācijas krīze uz Baltkrievijas robežas, ko arvien biežāk tomēr pieņemts saukt par Baltkrievijas režīma īstenotu hibrīduzbrukumu, šī gada laikā izraisīja ļoti daudz un dažādu diskusiju. Tostarp par to, vai Baltijas valstīs un Polijā nonākušie cilvēki vispār būtu uzskatāmi par bēgļiem un vai viņiem maz pienāktos patvēruma meklētāja vai bēgļa statuss.
Kopumā kopš augusta sākumā izsludinātās ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ Latvijas valsts robežas šķērsošana nav liegta 81 cilvēkam, bet šogad aizturēti vairāk nekā 430 valsts robežu nelikumīgi šķērsojušie trešo valstu pilsoņi. Ar daļu no viņiem patvēruma meklētāju centrā "Muceniekos" strādā Latvijas Sarkanā Krusta sociālie mentori, un viens no tiem ir arī Rustams Šukurovs.
"Es strādāju ar personām, kuras ir saņēmušas starptautisko aizsardzību Latvijā. Mūsu mērķis ir palīdzēt integrēties un sociālizēties Latvijas sabiedrībā. Un nopietnais darbs sākas tad, kad cilvēks saņem alternatīvo vai bēgļa statusu. Sākas dokumentu kārtošana, identifikācijas karšu kārtošana, sociālā dienesta pieraksti, dzīvokļa meklēšana un citi administratīvie darbi, lai cilvēks varētu ātrāk nostāties uz mierīgas dzīvošanas ceļa," stāstīja Šukurovs.
Rustams kopš dzimšanas ir musulmanis un pārvalda arī arābu valodu, tāpēc arī saziņa ar patvēruma meklētājiem bieži vien ir vienkāršāka.
Viņš atzina, ka par spīti "Muceniekos" nonākušo cilvēku skaita pieaugumam, viņam darba nav kļuvis ne vairāk, ne mazāk. Arī problēmas un risināmie jautājumi ir tie paši, kas iepriekšējos gados. Taču fakts, ka viņš ir musulmanis, bieži vien ir palīdzošs faktors.
"Cilvēki, kas ir islāmticīgie, daži jautā vai arī uzreiz izprot, paskatoties uz mani, ka es arī esmu musulmanis. Tas mūs satuvina, un viņi ir diezgan atklāti ar mani. Dažreiz var izstāstīt kaut ko vairāk par savu dzīvi, savām ģimenēm nekā kādam citam. Tas man palīdz, jo es zinu, kā un ko šie cilvēki domā. Man ir arī iespēja dot viņiem padomus, kā labāk un kā pareizāk uzvesties mūsu Latvijas sabiedrībā, lai nerastos kaut kādas problēmas kaut vai uz ielas ar jauniešiem vai vecāka gada gājuma cilvēkiem.
Tas man palīdz, un viņi manī ieklausās, jo viņi zina, ka es esmu musulmanis, kurš dzīvo Latvijā," teica Šukurovs.
Viņš atzina, ka protams, starp patvēruma meklētājiem ir gan cilvēki, kuri patiešām ir bijuši spiesti pamest dzimteni dažādu politisku vai drošības apsvērumu dēļ, taču ir arī tādi, kuri vienkārši ir devušies labākas dzīves meklējumos. Viņš šos cilvēkus izprot un viņiem nepārmet.
"Visur visi ir vienādi. Ja cilvēkiem ir kaut kādas domas par to, ka viņiem būtu labāk dzīvot kaut kur citur un parādās tāda laba iespēja darīt to caur Baltkrieviju, viņi arī to dara. Protams, nonākot tur, daudzi no viņiem saprot, ka ir pieļāvuši kļūdu. Bet cilvēki ir cilvēki, un katrs meklē laimi. Mans darbs nav viņus vainot vai kaut kā attaisnot. Viņi ir izdarījuši to, ko ir izdarījuši, viņi ir nonākuši "Muceniekos", un tad sākas mans darbs," stāstīja mentors.
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Rustams min dzīvesvietas atrašanu saviem klientiem, jo sabiedrībā tomēr joprojām valda aizspriedumi par lielām ģimenēm no austrumiem. Nekādu rasistisku uzbrukumu vai incidentu gan pēdējā laikā neesot, neskatoties uz lielas daļas sabiedrības bažām par drošību uz robežas.
Jaunākā informācija liecina, ka no "Muceniekiem" pēdējo mēnešu laikā ir aizbēguši gandrīz 300 patvēruma meklētāju. Daudzi no viņiem ir aizturēti kaimiņvalstīs, galvenokārt Lietuvā. Rustams gan neuzskata, ka šāda rīcība būtu uzskatāma par viņa darba noniecinājumu.
"Personīgi man neliekas, jo cilvēkiem uz to brīdi, kad viņi ir šeit, ir nepieciešama kaut kāda veida palīdzība. Un tas ir mans darbs viņiem palīdzēt. Un, ja uz to brīdi viņiem tā palīdzība tiek sniegta un viņi par to ir gandarīti, tad arī man ir prieks," sacīja Šukurovs.
Cilvēks ziņu virsrakstos 2021
