Kvia Vangu draugi Latvijā sauc par Angelinu. Viņa strādā, ģimenes bistro, pelna naudu kā tulce un dienās, kad Latvijā viesojas ķīniešu tūristi, strādā arī par gidi. Pirmos 12 dzīves gadus viņa pavadījusi Ķīnā, un tieši tikpat arī Latvijā. Angelina brīvi runā latviešu valodā, šeit dzīvojot, apguvusi arī krievu valodu. Pirms mēneša Angelina kļuvusi par pirmo Ķīnas pilsoni, kas ieguvusi tiesības naturalizēties un saņemt Latvijas pasi.
Angelina smejas – viņas radi dzīvo daudzās Eiropas valstīs, tāpēc viņa var salīdzināt - process, lai iegūtu pilsonību, Latvijā ir vissarežģītākais no viņai zināmajiem. Taču viņa to atbalsta: „Bet no vienas puses skatoties, tas ir normāli, pareizi. Latvijā valsts maziņa tāda, ja salīdzina ar Spāniju un Zviedriju, un, ja tik ļoti viegli būs, tad arī būs daudz cilvēki, kas vienkārši iebrauks iekšā strādāt, nodokļus maksāt, ja ļoti viegli dabūtu pilsonību, valsts par mazu būs.”
Naturalizācijas procesu viņa sākusi, lai pārbaudītu sevi. Tagad, saņemot garantijas vēstuli pilsonības iegūšanai, Angelina vēl vilcinās. Piederība Latvijas pilsoņu lokam nozīmē uz mūžu atteikties no dzimtās Ķīnas pilsonības.
Taču, kamēr Angelina vēl domā, vairāki desmiti Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu valstu pilsoņi jau izlēmuši. Viņi grib integrēties Latvijā un piedalīties arī vēlēšanās.
„Pēdējā ministru kabineta rīkojumu projektā ir 10 procenti citu valstu pilsoņu. Tā nav ikdiena, parasti ir mazāk procentuāli šo ārzemnieku. Bet tendence ir tāda, ka katru gadu mazliet, mazliet palielinās viņu skaits. Pagājušajā reizē bija 4,4 procenti,” stāsta Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Sapņu zeme – Latvija. Ar šādu saukli šodien sākas kursi trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. Lai gan šodien sākas pirmā valodas nodarbība, visi apmeklētāji satikušies jau iepriekš – Brīvdabas muzejā, kur kopā svinēti Meteņi. Ar Eiropas Savienības un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu rīkotajos kursos paredzēts iemācīt ne vien valodu, bet arī latviešu kultūras tradīcijas. Kursu apmeklētājas Jekaterina un Natālija Latvijā dzīvo trīs gadus.
Jekaterina Mihailova: „Pati esmu dzimusi Latvijā, bet pēc tam vecāki mani aizveda uz Sanktpēteburgu. Es tur dzīvoju daudzus gadus, un tagad esmu atgriezusies. Man te dzīvo mamma. Latviešu valodas zināšanas man ir ļoti vājas, bet gribas labi runāt latviešu valodā un iegūt Latvijas pilsonību. Es neteiktu, ka tā ir tikai pilsonība. Vairāk vēlos labi runāt.”
„Es esmu atbraukusi pirms trīs gadiem no Baltkrievijas. Un tāpēc, lai šeit adaptētos, man jāstrādā Latvijā, es mācos latviešu valodu. Es esmu Baltkrievijas pilsone, tā kā par pilsonību neesmu aizdomājusies, bet man svarīga ir valoda,” saka Natālija Karatuna.
Krievijas pilsonis Valērijs Goloveckis pauž – muļķīgā valodas referenduma vietā par referendumā iztērētajiem nepilniem diviem miljoniem latu, vajadzēja organizēt bezmaksas latviešu valodas kursus. Viņš latviešu valodu nav iemācījies tāpēc, ka lielu dzīves daļu pavadījis jūrā uz kuģa. Taču citu – šeit ilgstoši dzīvojošu cilvēku valodas nezināšanai - attaisnojumu neredz: „Man pilsonību nevajag. Bet es taču dzīvoju šeit. Trūkst mazliet. Turklāt vēlos nodibināt uzņēmumu. Domāju, ja dabūšu otro kategoriju, tad. Tagad varētu iet, bet negribu sevi apkaunot. Un valodu vajag arī sadzīvē. Man pat viens mazdēls ir latvietis, kā tad es ar viņu sarunāšos?”
Šie latviešu valodas un kultūras kursi ir bezmaksas. Rīkotāji aicina skatītājus informēt visus radus, draugus un paziņas, kas vēlas kursus apmeklēt. Jo brīvas vietas vēl ir.
„Ja mēs mīlam šo zemi, kāpēc, lai viņi nemīlētu,” saka Brīvdabas muzeja atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Kristīne Kūla. „Nevajag atgrūst cilvēkus, vajag izskaidrot, iemācīt un tad jau viņi arī mīlēs Latviju.”
Pilsonības migrācijas lietu pārvaldē pauž – ja ārzemnieki aktivizējas, tad nepilsoņu aktivitāte pilsonības iegūšanai pēdējos gadus saglabājas ļoti zema. Un tas, visticamāk, saistīts ar dažādu organizāciju aktivitātēm, kas nepamatoti sola pilsonību drīzumā iegūt bez īpašas piepūles.
