"Esmu no Somālijas, esmu musulmanis," tā ar sevi iepazīstina Abdirahims Huseins jeb Husu, kā tagad viņu pazīst gandrīz katrs Somijā. Husu ziemeļvalstī ieradās 90.gadu vidū. Somālijā risinājās pilsoņu karš, tajā gāja bojā viņa tēvs. Māte nolēma sūtīt 15 gadus veco dēlu Husu uz Eiropu, lai arī viņu nepiespiež karot.
Par ceļu un naudu, kas par to samaksāta, Husu stāstīt negrib, bet lielās, ka somu valodu iemācījies pusgada laikā.
Viņš ļoti ātri arī sāka mācīties parastā Somijas skolā. Tas viss laikā, kad integrācijas pasākumi un programmas Somijā vēl neeksistēja.
Tagad Husu ir politiķis, pārstāv premjera partiju, strādājis par vairāku nevalstisko organizāciju direktoru un tagad vada ļoti populāru sarunu šovu vienā no Somijas sabiedriskā medija YLE radiostacijām. Programma saucas “Ali un Husu” un to vada divi migranti, Husu no Somālijas un Ali – no Irākas. Somiski.
"Kad augu te Somijā, es redzēju, ka mani somu draugi, ja kaut ko grib sasniegt dzīvē, tad pie tā strādā un bieži viņiem sanāk.
Bet mani draugi imigranti sevi visu laiku žēloja – mēs nevaram to un nesaņemsim to, to mums nedos, jo neesam somi. Sapratu, ka mans uzdevums pāradīt, ka arī imigranti visu var sasniegt. Tikai pie tā jāstrādā,” stāsta Husu.
Politikā viņš nokļuvis nejauši - daudz uzstājies, bijis aktīvs un vienā brīdī nokļuva partijā. "To visu nedarīju, lai kļūtu slavens, bet, lai parādītu citiem imigrantiem, ka viss ir iespējams.
Daudz runā par "Amerikas sapni", bet es ticu "Somijas sapnim" – ja smagi strādāt pie kaut kā Somijā, to var sasniegt" saka politiķis un raidījuma vadītājs.
Huseins regulāri saskaras ar rasismu, naida runu un personiskiem uzbrukumiem uz ielas un sociālajos tīklos. Saņēmis draudus gan pašam, gan ģimenei un nesen aiznesis prāvu mapi ar informāciju uz policiju. Tomēr Husu, šķiet, ir uzaudzējis diezgan biezu ādu.
Husu smejas – daudzi valdības ministri var viņam pateikties, jo ar budžeta cirpšanas pasākumiem neapmierinātie dusmas izsviež uz viņu, nevis traucē strādāt valstsvīriem.
Latvijai Abdirahims Husteins dod divus padomus. Pirmkārt, iemācīt valodu jau pirmajās nedēļās. Otrkārt, pabalsti ir jānopelna.
"Ja ir kāda nodarbe, piedāvājiet to viņiem. Tas dod cilvēkiem spēju justies noderīgiem savai jaunajai valstij. Trešās pasaules valstīs neviens neko par brīvu nesaņem, tev ir jāstrādā. Eiropas sistēma, kur tu dabū māju un naudu un pretī nekas nav jādara, tā nemotivē cilvēkus. Ja Latvija negrib atkārtot eiropiešu kļūdas, patvēruma meklētājiem ir jādod iespēja pelnīt tik ātri, cik vien iespējams. Viņi jutīsies noderīgi," uzskata Husu.
