Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.
“Sākotnējā doma bija doties uz pierobežas ciemiem un fotografēt, bet tad radās doma pierakstīt arī cilvēku stāstīto, tādējādi veidojot pilnīgāku ieskatu vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē un domās. Turklāt pierobežas stāstu nozīmi ceļ arī apziņa, ka daži ciemi, ļoti iespējams, būs izzuduši vēl pirms mūsu grāmatas iznākšanas,” stāsta idejas autore Elīna Kursīte.
“Mūsu mērķis ir patiesi un saistoši pastāstīt par pierobežas cilvēkiem un viņu neparasto identitāti. Pierobežas apkaimēs netiek šķirotas tautības vai nacionalitātes. Vairums satikto cilvēku ir sirsnīgi, pašpietiekami un, atšķirībā no daudzu priekšstatiem, apmierināti ar savu dzīvi,” redzētajā dalās autores. “Aizkustina arī cilvēku lielā pieķeršanās saviem mājdzīvniekiem - daudzās mājās suns ir saimnieku vienīgā sabiedrība. Bez interneta pierobežā labi iztiek, savukārt televizors tur rāda Baltkrievijas vai Krievijas televīziju, jo nekādu dekoderu Latvijas televīzijas kanālu uztveršanai viņiem vienkārši nav.”
Līdzekļi grāmatas “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi’ izdošanai tiek vākti vietnē "projektubanka.lv". 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.
