Cēsu pusē lauki un meži pelēcīgajā un lietainajā dienā ir dzīvības pilni. Te aktīvi rosās ap 60 jauno zemessargu, kas apgūst dienestā nepieciešamās pamatprasmes.
Jānis pieteicās Zemessardzei februāra beigās – tad, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā. Topošais zemessargs Latvijas Televīzijai stāstīja: "Iestāties Zemessardzē – es patiesībā domāju par to iespēju pēdējos gadus trīs, bet tagad tie pēdējie notikumi februārī, kas notika ar Ukrainu, noņēma visas pēdējās šaubas. Es esmu mednieks, man mājās arī ir ieroči, bet es sapratu to, ka fiziski kāda militāra konflikta gadījumā es nemaz nezinu, ko ar viņiem darīt tādā kaujas izpratnē, lai gan šauju labi, iztīrīt arī protu, bet es sapratu, ka par maz informācijas ir, lai palīdzētu sev, savai ģimenei un, protams, arī valstij."
Līdzīga motivācija bija arī Baibai, kuras ikdienas profesija ir saistīta ar jurisprudenci.
"Ikdienā smagākā lieta, ko es cilāju, ir pildspalva, tā kā šis, protams, arī ir izaicinājums fiziski un garīgi, bet teikšu, ka ļoti patīk pagaidām. Man ir arī diezgan daudz draugu, kas dienē, tāpēc es ļoti labi zināju, ar ko nāksies saskarties, un ļoti labi zināju, uz ko es parakstos," viņa atzina.
Pamatapmācībās zemessargi iegūst ieskatu teju visos pienākumos un izaicinājumos, ar kuriem viņiem, iespējams, nāksies saskarties militāra konflikta gadījumā. Taču pēc mācībām viņiem jau būs iespēja savu karjeru turpināt sev piemērotākajā pozīcijā.
Nometnes vadītājs seržants Imants Bite pastāstīja: "Vieni ir varbūt kājnieki. Citi vairāk nodarbosies ar apgādi, bet trešie – ar sakariem. Jebkurš amats armijā un jebkurš cilvēks ir svarīgs. Bet šajā nometnē mēs tiešām ejam uz to maksimumu, lai arī pats cilvēks saprot, kam viņš ir vispiemērotākais."
Šogad marta sākumā Zemessardzei nepilnas nedēļas laikā pieteicās vairāki simti cilvēku.
Šobrīd interese pamazām krīt, taču seržants savā ikdienā to nejūt – joprojām ir daudz apmācāmo. Viņš gan mudina rūpīgi izsvērt, vai cilvēkam, stājoties Zemessardzē, ir gana liela un spēcīga apņēmība tajā dienēt.
"Tās romantiskās sajūtas, kuras varbūt rekrutēšanas video viņi bieži vien līdz šim ir redzējuši par labi pavadītu laiku, draugiem un tā tālāk – tas, protams, ir taisnība, bet to pavada garas dienas un stundas, fizisks nogurums, emocionāla slodze un tā saucamās dienesta grūtības. Ja cilvēks uztver, ka tas būs viņa kārtējais hobijs – kā kora dziedāšana, deju kolektīvs, tad tā gluži nav. Dienests Zemessardzē – tas ir zvērests. Ar tā došanu tu līdz savai nāves stundai apsoli sargāt šo valsti, kad viņai būs tāda nepieciešamība," teica Bite.
