ĪSUMĀ:
- Saulgriežu nozīme
- Zāļu zinātājas Māras Tīmanes padomi
- Pirtsslotu siešana
- Elīnas un Ernesta Medeņu saulgriežu rituāli
- Uguns rituāls
Saulgriežu nozīme
Šogad sociālajos tīklos vairākkārt manītas diskusijas: ko ir pareizi svinēt – Līgo, Jāņus, saulgriežus? Latvijā laikam nav neviena cilvēka, kas par šiem svētkiem nebūtu neko dzirdējis. Un tomēr svinēsim Jāņus, kā tas bijis mūsu senčiem laiku laikos, godāsim Jāni.
Folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte savā jaunākajā grāmatā “Latviešu dievības un gari” par Jāni raksta: “Jānis – Dieva dēla pavārds. Vasaras saulgriežos ir garākā diena gadā, kad gaisma aizpilda iespējami lielāko dienas daļu. Saule ir visaugstāk pie debess juma, tāpēc arī Dieva dēls Jānis šajos svētkos, iemiesodams gaismu, tiek attēlots kā tāds, kam galva un cepure stāv pāri mežu galiem... Jāņa zirgs, uz kura viņš atjāj, simbolizē kosmisko kustību un to laika ciklu, kas nāk pēc Ūsiņiem, līdz Pēterdienai, augstāko punktu sasniedzot vasaras saulgriežu brīdī. Jāņa ārējais veidols un viņa piederumi atspoguļo saules gaismas dievišķo klātbūtni, pasvītrojot to ar krāsu epitetiem – zelta, sudraba, dimanta.”
Jānīts jāja visu gadu,
Atjāj Jāņu vakarā.
Atjāj Jāņu vakarā,
Pašā zāļu laiciņā.
Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām;
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
/Latviešu tautasdziesma/
Gada garākas dienas un īsākas nakts svinības centās iznīdēt padomju vara, mūsdienās daudzviet tās pārvērstas par raibi raibo izpildītāju koncertu ar pārlieku alus dzeršanu un šašliku ēšanu.
Mūsu senču ticējumos un paražās galvenais bija saules gaidīšana un vasaras dabas spēka godāšana. Jāņu laikam jābūt ziedu smaržas apdvestam.
Senās zināšanas par augiem mūsdienu cilvēkam vairs nav pieejamas, mēs dabu vairs neizjūtam tik ciešā saskarē kā senais cilvēks. Par augu ārstnieciskajām īpašībām ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas, augu dziedniecisko spēku nenoliedza pat padomju medicīna. Arī šodien izmantojam tējas un dažādas drogas. Nenoliedzami, saulgriežu laikā mums gribas arī nedaudz mistikas, daba uz to vedina, daba ir pilnbriedā. Un nekur nav zudusi vēlme satikties, vairot auglību, priecāties.
Zāļu zinātājas Māras Tīmanes padomi
Augus var vākt dažādos gadalaikos, tikai jāzina, kura auga daļa tiek vākta un kādai vajadzībai. Pavasarī, kad nav lapu, spēks ir auga saknē, kad lapas spraucas ārā – spēks ir lapās. Ziedu laikā spēks ir ziedos, pilnbriedā – augļos.
Tiek uzskatīts, ka augu vākšanā liela nozīme ir Mēness fāzei – pilnmēnesī augam virszemes daļā esot lielāks spēks, tukšā mēnesī lielāks spēks esot auga saknē.
Saulgriežu laikā var vākt visus augus. Vāc tējas. Vāc augus Jāņu vainagiem. Vāc augus pirtsslotām. Vāc augus mājas rotāšanai un aizsardzībai.
Reizēm vajag ieiet pļavā un salasīt to, ko roka pati paņem. Intuīcija mums liek salasīt to, kas visvairāk nepieciešams šajā brīdī.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboliņš.
/Latviešu tautasdziesma/
Vībotnes ir īpaša Jāņu zāle. Senie karotāji esot taisījuši no vībotņu saknēm jostas, lai būtu spēks kājām, spēks doties kaujā un aizsardzībai.
Vībotni var izmantot tējai. No kaltētas vībotnes izgatavo kvēpināmos telpām – smaržai un attīrīšanai. Vībotnes ir lielisks pirts augs – izmantojams pirtsslotās un pievienojams ūdenim, ko izmanto skalošanai.
Pirtsslotu siešana
Saulgriežu laikā pirtij var taisīt ziedu slotas, pļavā lasot augus, atnāk tieši tie augi, kas konkrētam cilvēkam nepieciešami.
Saulgriežu laika pirtsslotās var vākt visus augus.
Ozols dos spēku, pastiprina to, kas cilvēkam jau ir; ja ir spēks, pastiprina spēku, bet uzskata, ka šīs slotas nevar lietot laikā, kad dzīvā kādas grūtības vai vājumi. Ozols tās varot pastiprināt.
Pīlādzis saulgriežos ir jānes mājās, jāliek pie durvīm, ar pīlādzi jārotā pagalms. Senie ticējumi vēsta, ka pīlādzis pasargā no ļauna, aizdzen raganas un nelabo. Pīlādzis kā maģisks augs pazīstams daudzu tautu kultūrās. Pīlādzi var likt arī pirtsslotās.
Uzskata, ka apse pirtsslotā ir ļoti spēcīgs tīrītājs, ko var lietot tikai vienam cilvēkam un tikai vienu reizi.
Pirtsslotām var izmantot arī skuju koka slotas, bet tādas vairāk lieto ziemā. Šādas slotas jāprot sagatavot, tās pirms pēršanās kārtīgi jāmērcē.
Bērzs ir vismierīgākais. Bērza slotas ir attīrošas, neitrālas, tāpēc ļoti plaši pielietotas.
Lasot jāņuzāles un augus svētku pirts rituālam, pa ceļam var apēst kādu jauno egļu dzinumu – neaizstājams vitamīnu un spēka avots. Tikai neņemiet no viena kociņa pārāk daudz dzinumu un neplūciet tos, kuri aug zaru galos.
Ar pirtsslotu aizslauka visu nevajadzīgo un lieko. Sienot slotu, var tajā ielikt nodomu, ko sējējs novēl cilvēkam, kuram slota ir domāta. Saulgriežu laikā slotā jāliek visi augi spēkam un auglībai. Sienot slotu, lai tā stingri turētos, augus ar stingriem kātiem un zarus liek ārmalā, pārējos vidu.
Visu gadu Jānīts brauca,
Nu atbrauca šovakar,
Rībēj' zeme atjājot,
Skanēj' pieši nolecot.
/Latviešu tautasdziesma/
Elīnas un Ernesta Medeņu saulgriežu rituāli
Saulgriežus var un vajag godāt visu saulstāvju laiku. Jāņi ir laiks, kas rimti jāizdzīvo, ļaujoties rituāliem, savām sajūtām, pušķojot māju, gatavojot mielastu un sagaidot Jāņabērnus.
Jāņus sagaidot, ir jārotā māja, mājās jānes meijas, ziedi, pīlādzis.
Kalmes stiebrs ar ziedu simbolizē vīrišķo enerģiju, to stiprina sētā redzamā vietā.
Sena paraža ir pirms svētkiem izkaisīt pa grīdu sasmalcinātas kalmes. Tās piedod burvīgu smaržu. Kalmēm piemīt ārstnieciska iedarbība – tās dziedē brūces, sakņu sula uzlabo redzi, dzirdi, atmiņu, kalmes mazina reimatiskas sāpes, tās lieto dažādu iekšķigu slimību ārstēšanai.
Pie mājas sliekšņa liek asus augus – dadžus, nātres, usnes. Tos atstāj visu saulgriežu laiku, lai ļaunas domas un nolūki nevar ienākt jūsu mājās.
Pēc svētkiem darina pīlādžu krustiņus veiksmes un aizsardzības pievilināšanai. Ņem no tā pīlādža, kas bija centrālais rituālais pīlādzis svētku vakarā. Nomizo nelielus pīlādžu zariņus saliek krustā un apsien ar sarkanu dzīparu, sienot katru mezgliņu, iedomājam nolūku, ko vēlamies.
Senos laikos saulgriežu laikā meitas zīlēja savu nākotni. Zīlēšanai pin īpašus vainagus, tai neizmanto tos vainagus, ko liek svētku vakarā uz galvas.
Pin trīs vainagus – meitas vainagu un puišu vainagus, iedomājot konkrētus puišus. Tekošā upē met vainagus un skatās, ar kuru vainagu straume sanesīs kopā meitas vainagu, tas puisis būs īstais.
Vainagu var mest liepas vai ābeles zaros. Ja vainags ieķeras un paliek zaros – nākamajā gadā būs precības.
Meitas vainagu met uz iecerētā puiša zobena. Ja puisis uzķer, tad ir saderība un būs īstais.
Uguns rituāls
Dieva dēli alu dara
Vizulīšu kanniņā,
Saules meita guni kūra,
Vaska cimdi rociņâ.
Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Tur sakūra Jāņu bērni,
Jāņa dēlu gaidīdami.
/Latviešu tautasdziesma/
Neatņemama Jāņu tradīcija ir uguns rituāls. Ugunskurs gada īsākajā naktī ir teju katrā mājā, bet šo skaisto brīdi varam godāt, pieminot senu uguns rituālu. Mūsu senči, izlūdzot labu izdošanos, pārticību, dziedināšanu un auglību, ziedoja ugunij. Uguns rituāls jāveic ar nodomu, rimti un mierīgi, jānoskaņojas dabas ritmam, jārod miers sarunāties ar uguni. Ugunskuram sagatavo skaistu malku, kas nedod melnus dūmus. Rituāla laikā uzrunā uguni un ziedo tai, iedomājot nodomu.
Video (6 min. 19 sek.): Uguns rituāls
Lai svētki būtu izdevušies, tiem jāgatavojas, jāmeklē Jāņu ticējumi un dziesmas. Mūsu senču dainu pūrā var rast daudzas ierosmes gada pilnbrieda svētku skaistai pavadīšanai. Ja svētki būs smaržas un labu nodomu piepildīti, tie paliks gaišā atmiņa un dos spēku gada tumšajam laikam, pat ja senču padoms būs tikai jaukai laika pavadīšanai.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 21. jūnijā.
