Par karjeru mūzikā Kristīne izlēma jau aptuveni 10 gadu vecumā, kad skolotājs vaicāja, vai viņa vijoļspēli uztver nopietni. “Es neiedomājos, ka tas būs kaut kāds mirklis manā dzīvē. Es jau tajā vecumā izlēmu, ka mēs tam nopietni gatavosimies un strādāsim kopā.” Kristīne absolvējusi Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, turpina pilnveidoties Berlīnē.
Panākumi uz skatuves
Kristīne Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā uzstājusies ar akadēmijas orķestri, atskaņojusi gan Bartoku, gan citus vijoļu koncertus.
"Lielās mūzikas balvas 2017" pasniegšanas ceremonijā viņa savukārt apbūra publiku ne tikai ar savu virtuozo vijoļspēli, bet arī ar nesatricināmo mieru un apķērību, saplīstot vijoles stīgai, apmainot mūzikas instrumentu ar orķestra vijolnieku. “Un tieši pirms skaņdarba beigām man sanāca tāds neliels negadījums. Tā bija īstenībā pirmā reize manā mūžā, un es nezinu kā, bet es noreaģēju tik ātri, jo tajā mirklī man šķita, ka pagājusi vesela mūžība,” šo “laimīgo stīgu” viņa glabā kā piemiņu no pasākuma.
Ikdienā Kristīne koncertē gan uz Latvijas skatuves, gan Eiropā un ārpus tās. Tā, piemēram, vijolniece mēdz uzstāties koncertturnejās kopā ar savu māsu Margaritu Balanas, kas ir čelliste. Viņas šogad bijušas koncerttūrē Izraēlā, kur pavadīja gandrīz divas nedēļas un uzstājās kopā ar “Israel Camerata” orķestri. Decembrī māsām gaidāma arī debija Berlīnes filharmonijā. Kristīne atzīst, ka laiku kopā ar māsu visvairāk sanāk pavadīt tieši turneju laikā.
Vijolniece stāsta, ka Londona ar iespējām, augstākās klases mūziku un mākslu ir ļoti iedvesmojoša jaunam cilvēkam, galu galā Londona ir viena no kultūras metropolēm:
“Šeit ir vairāk iespēju pieteikties kādiem fondiem, gan koncertēšanas iespējas daudz lielākas. Šeit ir visas mūzikas aģentūras, šeit ir arī visi pedagogi no visām pasaules malām.”
Kristīnes ikdiena lielā mērā veidojas no organizatoriskiem darbiem – pašai jāsarunā tikšanās gan ar sponsoriem, gan orķestriem, menedžeriem. Piemēram, viņa jau plāno braucienu uz Monako: “Pagājušogad es biju Monako, uz “Formula 1 Grand Prix”, kur es satiku daudz diezgan ietekmīgus cilvēkus, un šogad es arī braukšu tur un organizēšu jau potenciālās uzstāšanās gan ar orķestriem, gan solo, gan arī privātos koncertus.”
Lielu atbalstu un panākumus talantīgajai vijolniecei ir nodrošinājis ne tikai pašas talants un neatlaidība, bet arī sponsoru atbalsts. Piemēram, “J & A Beare” ir Kristīni atbalstījuši, aizdodot vienu no izcilākajiem instrumentiem pasaulē Londonas filharmonijas debijas koncertam un arī vairākiem ierakstiem. Kristīne ar privātu sponsoru atbalstu arī ieguvusi Antonio Gragnani 1778. gada vijoli, uz kuras jau spēlē vairākus gadus. “Es viņu atradu, un uzreiz mums bija tāda ļoti liela saikne, un es sajutu to instrumentu savās rokās. Pēc tam es ilgu laiku meklēju arī lociņu, kas tieši atbilst šai vijolei, jo tā ķīmija, man šķiet, ir ļoti svarīga, jo
katra vijole atbild citādāk, katrs lociņš atbild citādāk, un, lai to visu apvienotu, ir jāpavada diezgan ilgs laiks.”
Dzīve ārpus Latvijas
Šobrīd Kristīne par savām mājām sauc Londonu. Viņasprāt, Londonas dzīve ir diezgan stresaina, tādēļ par viņas vienu no iemīļotākajām vietām un miera ostu kļuvis grāmatu veikals: “Man ļoti patīk šeit! Te ir tāds miers, nevar salīdzināt ar Londonas stresaino dzīvi, šeit vienmēr, kad ienāk, tāda sajūta, ka mēs esam kaut kur laukos nedaudz!”
Vijolniece atzīst, ka nav viegli visu laiku uzstāties un ceļot no vienas valsts uz otru: “Bieži vien ir tā, ka es pat nezinu, kur es īsti dzīvoju, jo es tik daudz laika pavadu ceļojot”. Tomēr viņa uzskata, ka tā nebūs vienmēr, ar laiku tomēr uzradīsies vēlme pēc kaut kā pastāvīgāka:
“Gan jau, ka pēc kāda laika būs tas mirklis, kad es pateikšu – viss, es tagad pāris mēnešus vienkārši palieku vienā vietā un viss!”
Pēc Kristīnes domām, būt latvietim mūsdienās ir ļoti forši, jo Latviju vēl nav pārņēmis kosmopolītisms un latvieši ir saglabājuši savu identitāti. Viņa stāsta, ka daudz kur cilvēki vairs neapzinās, kas viņi ir un no kurienes nāk, tādēļ nerūpējas par apkārtējo vidi un pilsētu - viņiem ir vienalga. “Tomēr, kad esmu Latvijā, man ir tāda sajūta, ka es esmu mājās un ka cilvēkiem tiešām rūp, un viņi cenšas arī ko jaunu latvisku izveidot.” Ikdienā no Latvijas viņai pietrūkst dažādu ēdienu, pie kā Kristīne pieradusi, piemēram, bērzu un kļavu sulas, īsts krējums un kūpināta gaļa.
Talantīgā vijolniece kā svarīgākās dzīves vērtības sauc ģimeni, draugus, mākslu, mūziku un darbu. Tās ir dzīves sastāvdaļas, kas liek viņai justies laimīgai.
Apvienotajā Karalistē dzīvo aptuveni 100 000 Latvijas valstspiederīgo.
