Pilsētā viņa bija ieradusies vēl pirms kara, lai aprūpētu sasirgušo tēvu. Visu laiku, kopš sācies karš, viņi slēpās privātmājas lielajā istabā, kur nebija logu.
"Galvenais informācijas avots ir dzirde. Un dzirde saasinās. Tu visu laiku it kā iekšēji monitorē – tālu vai tuvu, tālu vai tuvu?" atceras Jūlija.
Taču neatkarīgi no tā, kur krita raķetes, mājas sienas nemitīgi drebēja. Sākumā apšaudes notika pēc nosacīta grafika – no plkst. 7 līdz 9 un no 16 līdz 18 šāva mazāk vai nešāva nemaz. No 16. marta viss mainījās. Apšaudes kļuva neparedzamas.
"Ziniet, es sēžu un dzirdu, ka kaut kas krīt. Un daļa no manis saka, ka es dzirdu, tātad esmu dzīva. Tātad man netrāpīja. Bet otra daļa saprot, ka ir trāpīts kādam citam," stāstīja sieviete.
Ar laiku Jūlija iemācījās darīt ikdienas lietas, fonā dārdot artilērijai. Piemēram, gatavot ēdienu. Pārtikas bija maz, ģimene ēda divas reizes dienā.
"Jūs saprotat, kad es nezinu, cik ilgi man ir jāiztiek ar rīsu maisiņu un trim burkāniem... Nesen es aizgāju pie kaimiņiem iemainīt sīpolus pret kartupeļiem. Bet viņi saka: "Nē, nē, nevajag sīpolus." Un viņi iedeva man pēdējos trīs kartupeļus. Es vārīju putru, vārīju zupu.
Tieši ar vienu kartupeli pietiek, lai jums iznāktu tāda vira, kas izskatītos pēc zupas," stāstīja Jūlija.
Bez sakariem sieviete pati nevarēja izkļūt no pilsētas. Par laimi, viņas vīrs ar cita cilvēka palīdzību noorganizēja Jūlijas evakuāciju.
"Mēs tur bijām divatā ar tēti. Viņš palika Mariupolē. Viņš negribēja pamest šo vietu. Viņš tur dzīvo visu mūžu. Tāpēc aizveda tikai mani," pastāstīja Jūlija.
Postījumus viņa redzēja, kad devās prom no pilsētas. Viņa pastāstīja, ka Kaļmiusas upes kreisajā krastā vairs nav nekā dzīva. Tagad Jūlija ir drošībā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
