Sarežģītais ceļš balsošanai pa pastu
"Cilvēks ziņu virsrakstos"
Jau sesto gadu Latvijas Radio Ziņu dienests decembrī atskatās uz aizvadīto gadu ar īpašu ierakstu sēriju - "Cilvēks ziņu virsrakstos". Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas nu jau aizejošā gada laikā paši iekļuvuši ziņu virsrakstos vai stāvējuši aiz notikumiem, kas piesaistīja uzmanību.
„Tad šobrīd meklēju uzticības personu, kas līdz 14. septembrim varēs aizdoties ar manu pasi uz iecirkni citā valstī un iegūt zīmogu, ka es gribu un varēšu piedalīties vēlēšanās. Tas nav vienīgais apgrūtinājums, bet tas, manuprāt, ir ārkārtīgi liels apgrūtinājums cilvēkam, kurš vēlas piedalīties balsošanā,” vasarā stāstīja Linda.
Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis tolaik piekrita, ka balsot pa pastu nav viegli, bet nu ir Saeimas vēlēšanu likums, kas, ja vien būs politiskā griba, būtu grozāms.
Bet nobalsot neizdevās
Dažus mēnešus vēlāk, kad vēlēšanu kaislības jau sen aiz muguras, Latvijas Radio atkal tiekas ar Lindu Jākobsoni. Kas notika pēc viesošanās radio ēterā vasarā? „Pateicoties tam, ka es esmu bijusi radio, es atradu šo uzticības personu, kura man palīdzēja pasi aizgādāt līdz Atēnām,” stāsta Linda.
Pase veiksmīgi nonāca līdz Latvijas vēstniecībai Grieķijā. „Un aizbraucu savā ceļojumā. Manam biļetenam bija jānāk ar pieprasījuma vēstuli. Katru dienu gāju uz pastu. Tā arī līdz 5.oktobrim mana vēstule ar manu biļeteni nepienāca Grieķijas pastā,” stāsta Linda.
Ceļu līdz attiecīgai grieķu pasta nodaļai Linda mēroja kopumā sešas dienas. Bet cerības saņemt kāroto sūtījumu bija veltīgas. Rūgtumam pievienojās liels pārsteigums brīdī, kad sieviete atgriezās Latvijā un saņēma savu pasi.
„Es atnesu parādīt savu pasi, [kurā redzams,] ka es esmu nobalsojusi, bet es neesmu.” Spilgts sarkans spiedogs Lindas Jākobsones pasē liecina par piedalīšanos 13. Saeimas vēlēšanās.
„Man tas liekas absurdi. Man ir zīmogs pasē, ar ko es, protams, lepojos, bet es neesmu balsojusi vēlēšanās.
Man tas liekas absurdi, man tas liekas nepareizi.
Es nezinu, kur ir ķibele. Var vainot grieķu pastu, es pieņemu. Biļetens, kas man liekas ir ļoti svarīgs dokuments, tiek sūtīts ar parastu pastu.”
Vēlāk Linda noskaidroja, ka viņai domātā vēlēšanu aploksne atgriezās mūsu vēstniecībā Atēnās.
Ārzemēs pa pastu balso mazāk
„Intervijā radio kopā ar Ritvaru Eglāju es domāju, ka tā ir tēma, no kuras nevar atkāpties, bet risinājuma nav. Situācija nemainīsies nākamajās vēlēšanās, ja neviens neko nedarīs. Es ceru, ka jaunievēlētie Saeimas deputāti kaut ko darīs. Es arī noteikti rakstīšu Juridiskās komisijas vadītājam par šo jautājumu, jo jāmaina likums,” Linda ir apņēmīga panākt izmaiņas.
Skaitļi pierāda viņas minēto: salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām procentuāli to ārzemēs esošu cilvēku skaits, kas šogad balsojuši par pastu, ir samazinājies no 0,476% līdz 0,329%. Tā rīkojās 431 cilvēks no 130 tūkstošiem ārzemēs reģistrētajiem vēlētājiem.
„Latvijā tik daudzi cilvēki ceļo, dzīvo ārzemēs, ir šeit un tur, viss kaut kur. Man liekas – tas būtu tik vienkārši.”
Linda ierosina iespējamos risinājumus: pagarināt laiku, kad var nodot balsi glabāšanā, ļaut vēlētājiem pirms izlidošanas paziņot, kur viņi atradīsies un kur sūtīt vēlēšanu materiālus, ierīkot vēlēšanu iecirkni lidostā.
„Šo Saeimu es neesmu vēlējusi. To ir izdarījis kāds cits, bet ceru, ka, aktualizējot problēmu, varēšu izdarīt kaut ko, lai citi cilvēki nākamajās vēlēšanās varētu piedalīties. Un nākamās vēlēšanas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās tradicionāli mums ir vēl mazāk vēlētāju, tāpēc, domājot par procedūras viedokļiem, ir ļoti būtiski, lai tie būtu maksimāli vienkārši un maksimāli saprotami,” saka Linda.
Balsošana pa pastu no procedūras viedokļa Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs nesalīdzināmi vienkāršāka. Tā novembra beigās Latvijas Radio pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tajās izmantos vēlētāju reģistru. Lai pieteiktos balsošanai pa pastu, vēlētājam nevajadzēs pašam nest pasi uz vēstniecību vai uzticēt savu dokumentu kādam citam.
To, kur sūtīt vēlēšanu materiālus, vēlētājs varēs norādīt internetā, autorizējoties ar elektronisko parakstu vai interneta banku.
CVK mērķis ir saglabāt šo kārtību arī nākamajās parlamenta vēlēšanās.
Cer uz solījumu izpildi
Atgriežoties pie Saeimas vēlēšanām, Linda stāsta, ko sagaida no ievēlētajiem parlamentāriešiem: “Galvenais, nelikt cilvēkiem vilties tajā, kas cilvēkiem ir apsolīts, tas arī jāizpilda kontekstā ar nākamā gada budžetu. Lielas cerības tiek liktas gan uz veselības sistēmas sakārtošanu, gan arī uz nevienlīdzības mazināšanu. Tas, iespējams, ir tas, ko es arī personīgi sagaidītu. Bet arī vairāk rēķināšanos ar cilvēku vēlmēm un cilvēku uzklausīšanu, tas ir ļoti svarīgi.”
Domas, par ko viņa gribētu balsot šī gada parlamenta vēlēšanās, Lindai nav bijušas vieglas. Izvēle – plaša, informācijas – daudz, priekšvēlēšanu cīņas – asas. Kaislības nerimst arī pēc vēlēšanām. Partijas ilgstoši un pagaidām nesekmīgi cenšas vienoties par valdības izveidošanu.
Bet Linda aicina skatīties plašāk: „Jautājums, man liekas, mūsu sabiedrībā ir, kādu valsti mēs vēlamies veidot. Daudz simtgades kontekstā esam atskatījušies uz to, kādu valsti mēs esam gribējuši veidot pirms 100 gadiem, kādu valstu mēs esam izveidojuši, un jautājums, kādu valsti mēs gribam izveidot uz priekšu. Vai tas rezultāts, pie kā mēs esam šobrīd šajās vēlēšanās, ir tas, ko mēs gribam? Bet tā ir bijusi vēlētāju griba, un tas ir demokrātijas pamatā, ka mēs kā vēlētāji varam izteikt, vismaz teorētiski, savu gribu. Tas ir tas, kā valstij kopumā ir jāattīstās.”
Tieši tāpēc demokrātiskā valstī katra pilsoņa balss ir svarīga. Un to nedrīkst zaudēt neveiklas un smagnējas vēlēšanu kārtības dēļ, kas netiek laikam līdzi.
