Augstākā līmeņa vadītāju apmācībā viena no pēdējo gadu tendencēm – studēt izvēlas tie, kas augstāko izglītību ieguvuši pirms 10 gadiem un senāk. To apstiprina ne tikai tās kompānijas, kas uzņēmumiem palīdz izvēlēties vadītājus, bet arī pašas augstskolas.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) augstākā līmeņa uzņēmumu un organizāciju vadītājus ar MBA (Master of Business Administration – maģistrs biznesa vadībā) grādu sagatavo kopš 2003. gada. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes programma "Inovācijas un uzņēmējdarbība" tapusi sadarbībā ar Norvēģijas Dienvidaustrumu universitāti. Lai arī publiski izskan informācija, ka studentu skaits sarūk, programmas direktors Modris Ozoliņš stāstīja, ka pieprasījums pēc šīm studijām ir stabils.
"Šodien modē teikt, ka visiem vajag tehniskos prātus, STEM izglītību, kas, protams, ir pilnīgi pareizi, bet STEM izglītības ieguvējiem ir izcila vērtība tad, kad viņiem tiek pievienota uzņēmējdarbības prasmes, zināšanas, kompetences. Izcils inženieris ir forši, bet, ja izcilam inženierim nav nojēgas par to, kam viņa inženiera talanti un spējas varētu būt vajadzīgi, tad viņa izglītībai ir hobija vērtība.
Vērtība rodas brīdī, kad cilvēks savas kompetences spējas un talantus spēj pārdot pārējiem vai atrod, kā var apmierināt citu sabiedrības locekļu vajadzības," skaidroja Ozoliņš.
Ja vadītajam ar tehnisko izglītību nāk klāt starpdisciplināras kompetences uzņēmējdarbībā, tad rezultāts esot krietni vien augstāks. Pagājušajā gadā pirmoreiz šajā programmā uzņemti studenti Liepājā, kur izveidojies pieprasījums pēc šādas apmācības. Vai studenti tiks uzņemti katru gadu, pagaidām nav zināms, bet katru otro gadu gan tas varētu notikt.
Kopumā uzņēmumi izprot, ka darbinieku piesaiste un noturēšana ir atkarīga no tiešā vadītāja, tāpēc liela vērība tiek veltīta vadītāju sagatavošanai, zināja teikt "CV Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš. Vai šādu menedžeru un vadītāju darba tirgū ir pietiekami?
"Konkurence ir ļoti liela, un interese par šīm pozīcijām ir gana augsta.
Tas, kā bieži vien pietrūkst, – ka bieži vien nepieciešams vadītājs, piemēram, ar tehniskām zināšanām vai vadītājs, kurš saprot informācijas tehnoloģiju (IT) jomu.
Respektīvi, tiek prasīts vadītājs, kuram ir augstākā izglītība biznesa jomā un augstākā tehniskā izglītība vai specifiska valodu prasme. Tad, protams, šis potenciālo kandidātu resurss samazinās un ir grūtāk piesaistīt [vadītājus] un tad nereti uzņēmumi izvēlas mūs, lai varētu šos cilvēkus meklēt tirgū, uzrunāt un pārvilināt," pauda Brodiņš.
Ja vidēji portālā "CV-Online" uz darba sludinājumu pieteikumu skaits ir ap 25, tad uz vadītāju amatiem – krietni virs 30, piebilda Brodiņš. Tas liecina par lielu interesi par šīm vakancēm. Tieši komerczinības un sociālās zinības ir starp populārākajām, kuras jaunieši izvēlas studēt.
Ko sagaida tirgus? Augstākā līmeņa personāla atlases konsultāciju uzņēmuma "Amrop Latvia" vadītāja Nataļja Gudakovska uzskata, ka šobrīd jāskatās plašāk – ne tikai uz vadītāju tehniskajām zināšanām, bet arī uz empātijas prasmēm.
"Spēja atrast, iztulkot citas kultūras – tas ir ļoti aktuāls jautājums un kļūst aizvien vairāk pieprasīts. Spēja darboties, vadīt komandas, kurās daudz vairāk ir pārstāvēta dažādība un daudzveidība. Spēja uzņēmumu aizvest ārpus Latvijas robežām un vadīt komandas, kas ir ārpus Latvijas, un uzņēmumu šādā veidā padarīt konkurētspējīgu globālajā tirgū. [Tā ir] empātija, kā mēs spējam nodibināt attiecības.
Šobrīd vairāk pārslēdzamies no tā, kā kontrolēt un ar pātagu kaut ko panākt, bet drīzāk iedvesmot un panākt citus veidus, kā cilvēki sekos tev kā līderim."
Vai tirgus tiek līdzi šīm prasībām? Gudakovska sliecas ticēt, ka augstākās mācību iestādes mainās, lai ietu līdzi tirgus pieprasījumam un jaunajiem izaicinājumiem. Taču būtu jāpiestrādā pie tā, lai apmācībām vēl vairāk piesaistītu praktiķus – profesionāļus, kas dalītos ar savu pieredzi. Un augstskolām jākļūst par vietām, kur var dibināt plašu kontaktu tīklu.
Par globālajiem procesiem un vadītāju izaicinājumiem Gudakovskai piekrita arī Latvijas Universitātes Studiju programmas Biznesa vadība direktore Margarita Dunska:
"Pasaule kļuvusi globāla. Neskatoties uz visām peripetijām un problēmām, globalizācija turpinās. Kaut kāda apstāšanās pandēmijas laikā notika, bet starptautiskā līmenī uzņēmējdarbība attīstās ļoti ātri un strādāt tikai savā tirgū ir diezgan problemātiski, sevišķi preces ražojošiem uzņēmumiem. Mums arī šai biznesa vadības programmai viena no apakšprogrammām ir starptautiskajam biznesam veltīta."
Eksperti ir vienisprātis – vadītājiem vairs nepietiek ar vienu iegūtu diplomu pirms 20–30 gadiem, bet regulāri jāpapildina zināšanas dažādos kursos, semināros un arī augstākā līmeņa studijās. Augstskolas savas programmas veido sadarbībā ar citu valstu universitātēm, bet nozarē strādājošie aicina vēl vairāk ņemt vērā uzņēmēju viedokli.
Klausies un lasi "LSMnīcas" raidierakstu "Darbmācība"!
