"4. studijas" skatītāja Ināra rakstīja, ka daži viņas kolēģi darba dienas laikā izdzerot vairākas pudeles 4,5 % grādīgos alkohola dzērienus. Vakarpusē viņu kustības un runas temps liecina par reibumu: "Pat ir grūti novērtēt, vai ir dzēris, jo alkohola smakas nav, bet pēc kustības un runas redzams, ka kaut kas riktīgi nav."
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa atzina, ka ne darba likums, ne darba aizsardzības normatīvie akti nenosaka, kā rīkoties šādā situācijā.
"Pirmkārt, par darba kārtību iestādē, uzņēmumā ir atbildīgs darba devējs. Līdz ar to viņam būtu iekšējos normatīvajos aktos jānosaka kārtība gan attiecībā uz uzvedību, ko darbinieks drīkst darīt, ko nedrīkst darīt," skaidroja Stivriņa.
Ja kolēģis redz, ka otrs dara kaut ko, kas neatbilst darba pienākumu izpildei, jāziņo darba vadītājam un darba devējam uz to vajadzētu reaģēt.
"Darba devējs var vērsties pie darbiniekiem, kuri atrodas šādā stāvoklī vai lieto kokteiļus ar alkohola piedevu. Var pieprasīt paskaidrojumu no šiem nodarbinātajiem, kā arī lemt jautājumu par disciplināra soda piemērošanu un piezīmi vai rājienu. Tāpat darba devējs var nosūtīt nodarbinātos uz ārstniecības iestādi, lai konstatētu, cik liela alkohola koncentrācija ir asinīs," iespējamo rīcību ieteica Stivriņa.
Darba devējs var piedāvāt darbinieku līdz ārstniecības iestādei aizvest, bet piespiedu kārtā nogādāt tur nedrīkst: "Tāpat darba devējam būtu arī jānozīmē laiks, ka šodien tev ir jādodas uz ārstniecības iestādi, un rīt man ir jāuzrāda, kādi ir bijuši rezultāti."
Ja situācija kļūst kritiska un var apdraudēt darba procesu un citus darbiniekus, tad var izsaukt valsts vai pašvaldības policiju, kuru rīcībā ir atbilstoši alkometri. Ja šādi gadījumi atkārtojas, tas uzskatāms par rupju pārkāpumu un darba devējs var lemt par darba tiesisko attiecību uzteikšanu un atlaist no darba.
"Prakse rāda, ka ir dažādas situācijas. Tiešām dažreiz darbiniekam ir jālieto kaut kādi medikamenti, kur ir neliela spirta deva. Un varētu būt, ka darbinieks izskatās alkohola reibuma stāvoklī, bet viņa izskatu un uzvedību ir ietekmējis kas cits," atzina Stivriņa.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norādīja, ka alkohola lietošana darba vidē ir pelēkā zona, jo neviens likums pietiekami konkrēti nepasaka, ka darbā nedrīkst dzert vai smēķēt:
"Līdz ar to tas tiek atstāts darba devēja ziņā, cik viņš ir gatavs to tolerēt."
OECD 2022. gadā publiskotajā pētījumā Latvija atzīta par visdzerošāko valsti Eiropas Savienībā. Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka alkohola lietošanas dēļ valsts ekonomika gadā zaudē 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2023. gadā iegādātais alkoholisko dzērienu apjoms Latvijā bija 12,58 litri uz vienu iedzīvotāju.
"Dzer cilvēki darba vecumā, no kuriem liela daļa strādā. Ja regulāri daudz dzer un no rīta ir paģiraini, tas nozīmē, ka kaut kādas promiles fonā ir. Liela daļa izjūt kārdinājumu to darīt arī dienas laikā," sacīja Vanadziņš.
Ja cilvēks ir alkohola reibumā, tas ir tikai laika jautājums, kad var notikt nelaime ar ļoti smagām sekām. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Inga Landsmane norādīja, ka pārmērīga alkohola lietošana ir tad, ja vienā reizē izdzer lielu daudzumu un ir vēlme šo procesu turpināt: "Tas šķietami ir solis ceļā uz to, ka gribēsies dzert arvien biežāk un vienā reizē patērēt arvien vairāk alkohola."
Sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka viegli alkoholiskie dzērieni nav nekas kaitīgs: "Tie ir visdažādākie sabiedrībā iesakņojušies mīti, lai attaisnotu savu rīcību un alkohola lietošanas paradumus. Arī nelielas devas stiprā alkoholiskā dzēriena laika gaitā var radīt kaitējumu, tāpat kā vieglais alkoholiskais dzēriens, ko sākotnēji var izdzert daudz vairāk un alkohola kaitīgo ietekmi nejust."
Speciālisti uzsvēra, ka nav tādas drošas alkohola devas. Tāpat alkohola lietošana, veicot darba pienākumus nevar būt norma.
"Normāli ir darbā nebūt alkohola reibumā. Mēs gan šajā, gan daudzās citās dzīves jomās, vienkārši normalizējam nepareizo: "tā jau visi dara"," sacīja Vanadziņš.
Ārste Landsmane uzsvēra, ka alkohols ir atkarību izraisoša viela, kas var radīt risku, ja to lietos bieži un lielos daudzumos. Par atkarību runā tad, ja nevar kontrolēt izdzertā daudzumu un nākamajā rītā ir paģiras.
"Alkohola atkarība ir hroniska saslimšana, ko noteikti var ārstēt, bet kā jebkuru hronisku slimību, pilnībā to izārstēt nav iespējams. Taču noteikti var nonākt tajā brīnišķīgajā dzīves periodā, kad cilvēks spēj atturēties no alkohola un viņa sociālā un sabiedriskā dzīve noris labi," uzsvēra ārste.
