Vadītājs iedod vadlīnijas
Darba vide nav tikai lietišķa vieta, kurā darbinieks pilda sev uzdotos uzdevumus gluži kā robots. Tajā ir arī emocijas, labsajūta un prieks vai tieši otrādi – nogurums, izdegšana un stress.
"Darba vide ir arī emocionālā vide – kā mēs paši jūtamies, ko mēs sakām kolēģiem, kā mēs veidojam to, kādā vidē esam. Protams, vadītājs nosaka ļoti daudz. Vadītājs ir tas, kas iedod vadlīnijas uzņēmumā, kas tad ir tie mūsu spēles noteikumi: kā mēs komunicēsim viens ar otru, kā mēs sniegsim informāciju, kā mēs kopā svinēsim uzvaras vai sasniegumus, kā mēs attieksimies viens pret otru," norādīja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Ja emocionāli darba vide ir depresīva, nestabila un saspringta un darba devējs to tikai veicina, tad, protams, darbiniekiem nav ne prieka, ne rezultātu, ne foršas kopā būšanas. Vienlaikus Selga uzsvēra, ka ne viss ir atkarīgs tikai no vadītāja.
"Labbūtības momenti ir no abām pusēm: ko es ieguldu un ko dod darba devējs. Nevar darba devējs tikai dot un dot, bet es nākšu nīgrs, un viss man būs slikti. No tā nekas nemainīsies. Te ir abām pusēm jāspēlē kopā," pauda Selga.
Tas attiecas ne tikai uz emocionālo, bet arī fizisko labbūtību – kā cilvēks rūpējas pats par savu veselību, darba drošību un citiem ar to saistītajiem jautājumiem.
"Man var būt vislabākais galds, bet, ja man kaut kas sāp un es neārstējos, tas galds mani neglābs. Tā ka arī cilvēkiem pašiem ir jādomā, ko viņi dara, lai justos labāk. Veselības apdrošināšanu darba devējs var nopirkt, bet cik mēs to izmantojam? Vai mēs vingrojam, vai kustamies? Neviens darba devējs mums rokas, kājas no rīta neizvingrinās. Tas mums ir jādara pašiem," uzsvēra Selga.
Atvērtie biroji nav domāti visiem
Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe norādīja, ka gan cilvēku fizisko, gan emocionālo labbūtību darba vidē ietekmē arī apkārtējā vide un tās elementi.
"Mēs jau kādu brīdi esam spēlējušies organizācijās ar atvērtajiem ofisiem, ar aizvērtajiem ofisiem, ar kabinetiem un vietām, kuras ir katram cilvēkam piešķirtas un kuras nav piešķirtas – tu nāc uz darbu un sēdi jebkur, jebkurā nodaļā. Tas sācies arī vēl pirms pandēmijas. Bet skaidrs, ka tomēr ir ļoti svarīgi arī tādi triviāli faktori kā krēsls, uz kura tu sēdi un vai tev ir paceļamais galds vai nav," norādīja Orupe.
Tāpat teju mūžīga cīņa ir par to, kādai jābūt temperatūrai ofisā. Vienam ir auksti, otram ir karsti. Kāds vēlas atvērt logu, citam tas traucē un tā tālāk.
"Skaidrs ir viens, ka, spēlējoties ar šiem fiziskajiem faktoriem, kuriem apakšā ir visādas labas idejas, piemēram, par cenu efektivitāti un to, cik maksā birojs, un komunikācijas uzlabošanu starp kolēģiem, mēs tomēr šur tur esam iebraukuši arī otrā grāvī.
Visi cilvēki nav piemēroti sēdēšanai atvērtā birojā, un es pat teiktu, ka ļoti daudzi nav," vērtēja Orupe.
Daudziem atvērtā tipa birojs var izvērsties par veselu problēmu un traucējošu faktoru kopumu. Cilvēki var jutīgi uztvert ne tikai temperatūru, bet arī troksni, gaismu vai nemitīgo saskarsmi ar kolēģiem, kas var traucēt koncentrēties darbam.
"It kā tie ir sīkumi, bet, ja to sīkumu ir ļoti daudz, tad, kā saka ķīniešu sakāmvārds, tā ir nāve no 1000 papīra iegriezumiem," pauda Orupe.
Vajadzētu būt izvēlei
Šo problēmu iespējams salīdzinoši viegli atrisināt, darbiniekiem piedāvājot izvēli un iespēju strādāt no mājām.
"Darba devējam ir iespēja – negribam tērēt naudu birojam, ļaujam darbiniekiem strādāt no mājām. Tas ir risinājums, jo tad katrs mēs tajā savā vidē jūtamies labi," pauda Selga.
Vienlaikus Orupe uzsvēra, ka ir arī tādi cilvēki, kas nespēj strādāt mājās, un atvērtā tipa ofiss ir vieta, kur viņi jūtas vislabāk. Visi darbinieki nav vienādi – katram ir dažādas vajadzības, un labam darba devējam tas būtu jāliek aiz auss.
"Arī man darba intervijās cilvēki ir teikuši, ka maina darbu tikai tāpēc, ka nevar pastrādāt atvērtā birojā, bet citas iespējas nav piedāvātas. Tas ir pat iemesls mainīt darbu. Tas liecina tikai par to, ka ir jābūt izvēlei.
Lai mēs labi justos, darba devējam ir jārespektē tā vide, kurā es labi jūtos, un jāpiedāvā gan attālinātais darbs, gan elastīgs darba laiks, gan atvērtais birojs. Jā, tas nav viegli, un vadītāji jau daudz ko iemācījās kovida laikā, bet vēl ne līdz galam," pauda Selga.
Attālināto darbu vadīt arī jāprot
Emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova gan norādīja, ka pēdējā laikā uzņēmumos vērojama tendence darbiniekus mudināt strādāt klātienē.
"Tomēr spiež atgriezties. Tagad ir vērojams diezgan liels spiediens uz atgriešanos birojā. Es teiktu, ka kovida laiks un attālinātais darbs pacēla vadītāja prasmes vai lomu daudz augstākā līmenī, jo tas prasa saasināti un spēcīgāk prast definēt skaidrus uzdevumus, skaidrus mērķus un pēc tam tos atprasīt. Kad visi ir uz vietas, tas ir vienkārši. Attālināti darba organizācijai ir jābūt perfektai," skaidroja Strogonova.
Viņasprāt, liela daļa vadītāju tam nebija un joprojām nav gatavi, nespējot definēt darbiniekiem pietiekami skaidrus uzdevumus, lai darbs attālināti ritētu veiksmīgi.
"Ir daudz vieglāk cilvēkus saukt atpakaļ uz ofisu un plūstoši visu darīt, bet man liekas, ka tā nav veselīga tendence, jo mēs katrs tomēr esam atšķirīgi
un vadītājam ir jāsaprot, kas ir katra darbinieka stiprā puse, kā šo pusi izmantot un varbūt – kā mazināt vājās puses ietekmi," pauda Strogonova.
