Jaunāki nepaliek
RNP apsaimniekotajās ēkās kopā ir gandrīz 1300 liftu, norādīja Paurs, piebilstot, ka vidēji katru dienu 10–15 no tiem stāv – vai nu nedarbojas tehnisku iemeslu dēļ, vai tiek remontēti un konkrētajā dienā nestrādā. Visi tiek atgriezti lietošanā.
"Mēs tomēr remontējam, jo, protams, iedzīvotājiem ir jānonāk savās mājās, tostarp arī augšējos stāvos. Remonts var būt īsāks vai garāks, bet gala rezultātā tas notiek," norādīja Paurs.
Ja lifts ir apstājies pavisam, par tā remontdarbiem iedzīvotājiem nav kopīgi jānolemj – RNP tos veic šā vai tā, skaidroja Paurs, piebilstot, ka remontdarbu skaits katru gadu turpina būtiski pieaugt. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, ārpuskārtas remontdarbu apjoms pieaudzis trīs reizes. Bet izmaksu ziņā – piecas reizes.
"Tas ilustrē to, ka šie lifti tiešām jaunāki nepaliek – remonti kļūst biežāki un dārgāki," uzsvēra Paurs.
RNP pārstāvis liftus salīdzināja ar automašīnām. Kamēr automašīnas ir jaunas, remonts tām praktiski nav nepieciešams, bet tad, kad tās noveco un sāk lūst, tad tas notiek regulāri.
"Runājot par izmaksu pusi, es pieļauju, ka tas ir saistīts arī ar visiem sankciju jautājumiem [pret Krieviju un Baltkrieviju] un detaļu pieejamību. Nākas meklēt citus detaļu piegādātājus no Eiropas, kas objektīvi ir dārgāki," norādīja Paurs.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis apstiprināja "Rīgas namu pārvaldnieka" skaudro statistiku.
"Pēc bīstamo iekārtu reģistra mēs redzam to situāciju, kas ar katru gadu paliek arvien sliktāka."
Labot vai mainīt?
"Šobrīd ir tā, ka mums Latvijā ir aptuveni 3800 liftu, kuriem ir jāveic drošuma novērtēšanas pārbaude, kas šobrīd ir veikta aptuveni 700 liftiem. Pārbaude ir jāveic līdz nākamā gada aprīlim, un izskatās, ka sāks veidoties rindas, jo inspekcijas institūcijas netiks galā," atklāja Sproģis.
Pēc lifta pārbaudes tiek izstrādāts risku novērtēšanas un samazināšanas pasākumu plāns, kurā izvērtēts, kas ir izdevīgāk – liftu mainīt vai tikai novērst kādus defektus.
"Līdz ar to, kad pienāk termiņš, bet labāk jau savlaicīgi ir veikt šo lifta drošuma novērtēšanu, lai saprastu, ko nākotnē darīt. Varbūt remontēt nemaz vairs neatmaksājas, varbūt vienkārši ir izdevīgāk jaunu liftu uzstādīt," pauda Sproģis.
Paurs norādīja, ka katra lifta remontdarbu cena būs atšķirīga, jo ir atkarīga gan no tā, vai liftam jau iepriekš veikti kādi uzlabojumi, gan no lifta šahtas, mājas projekta, vecuma un daudz un dažādiem citiem aspektiem.
"Ko es gribu teikt – lifta remonts, arī kapitālais remonts, nekādā veidā neatrisinās to, ka tas joprojām būs padomju laika lifts. Padomju laika lifts ar visām no tā izrietošajām sekām un "ērtībām".
Remontos mēs varam ieguldīt, bet mēs nekad nevaram paredzēt, kad atkal būs jāiegulda remontos. Uzstādot jaunu liftu, lai gan objektīvi tas sākotnēji šķiet dārgāk, mēs paredzam, ka garāku laika periodu šie ieguldījumi nebūs vajadzīgi," pauda Paurs.
Tāpat viņš norādīja, ka, uzstādot jaunu liftu, ir iespējams ļoti būtiski uzlabot tā ērtību – piemēram, ir iespējams paredzēt plašākas lifta durvis, kas ir īpaši svarīgi māmiņām ar bērnu ratiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti.
"Mēs esam runājuši ar visiem lielākajiem liftu piegādātājiem un uzstādītājiem Latvijā, un jā, tas ir iespējams. Tas sadārdzina vēl par varbūt pāris tūkstošiem to [projektu], jo ir jātaisa jaunas ailes, bet tas ir iespējams, un tas būtu tas lielākais ieguvums, jo tad mēs ejam soli pretī cilvēkiem, kam tomēr ir reāli grūti tikt uz augstākajiem stāviem. Līdz ar to mēs aicinātu ļoti kritiski šo visu izvērtēt, pat ja kapitālais remonts šķietami ir lētāks," vērtēja Paurs.
