Nemainīgi katru gadu vasaras beigās jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai un jāparūpējas, lai, apkures sezonai tuvojoties, skursteņi un dūmvadi būtu labā tehniskā kārtībā.
"Laiks lido ātri, un rudens pienāks nemanot. Tāpēc atgādinām, ka par apkures ierīcēm ir jāsāk domāt savlaicīgi un jāveic apkures iekārtu apkope, skursteņu tīrīšana, lai būtu pašiem rudenī, ziemā silti un droši. Ir noteikts, ka līdz 1. novembrim obligāti tas ir jāizdara, bet apkures sezona jau var sākties arī ātrāk," norādīja Lagzdiņš.
Ja tiek izmantots cietais kurināmais, katru gadu pirms apkures sezonas skurstenis obligāti jāiztīra. Ja tiek izmantota tā saucamā ilgdedzes krāsns, kurās notiek lēnā kurināšana, skurstenis jātīra vēlreiz vismaz vienreiz arī apkures sezonas laikā.
"Protams, viss ir atkarīgs no tā, ko tu kurini. Var gadīties, ka jātīra arī biežāk. Protams, ja [apkures iekārtas] lieto atbilstoši nosacījumiem, ir sausa malka un viss pārējais, iespējams, ka pietiek arī tikai ar to vienu tīrīšanas reizi pirms apkures sezonas," skaidroja Lagzdiņš.
Lai gan ierasts domāt, ka lielāko bīstamību rada sodrēji dūmvados no cietā kurināmā, par savām apkures ierīcēm jādomā arī tiem, kas izmanto gāzveida kurināmo.
"Arī gāzes katlu dūmeņi ir jātīra [katru gadu] un vismaz reizi piecos gados jāapseko tā, lai tur viss ir droši.
Cilvēki mēdz teikt, ka es tagad ieliku savu čaulu iekšā, man viss notiekas pilnīgi droši, bet jebkuram produktam ir savs mūžs, un ik pa laikam tāpat ir jāapseko, jāiet tam līdzi," norādīja Bambis.
Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ne tikai cietā kurināmā ierīces un dūmvadi ir jātīra. Arī gāzveida un šķidrā kurināmā iekārtām vismaz reizi gadā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, uzsvēra Bambis.
Atbilstoši normatīviem, gāzes iekārtas tāpat vismaz reizi gadā jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tajās pareizi notiek gāzes sadegšana, atgādināja Lagzdiņš.
Iepazīties ar sertificētu skursteņslauķu sarakstu un atrast savu meistaru iespējams speciāli šādam nolūkam izveidotā mājaslapā. Privātmājā skursteni var tīrīt arī pašu spēkiem, taču reizi piecos gados, lai veiktu tehnisko novērtējumu, tāpat jāaicina speciālists.
Kopumā Bambis vērtēja, ka gadu no gada cilvēku attieksme pret savu apkures iekārtu ugunsdrošību uzlabojas.
"Varu teikt no pieredzes, ka šogad cilvēki ir ļoti aktivizējušies. Iepriekšējās piecgadēs vienmēr visiem atgādinājām, ka apkures ierīces var savest kārtībā visas vasaras garumā, ka ragavas taisa vasarā. Šobrīd cilvēki to ir apjautuši, un nu jau mēnesi aptuveni aktīvākie cilvēki savus īpašumus ir saveduši kārtībā un ir gatavi šai apkures sezonai. Ir vēl vieta un laiks pārējiem – jāpaspēj, jāsaspurojas!" aicināja Bambis.
Lagzdiņš apstiprināja, ka arī VUGD pieejamā statistika liecina – cilvēki arvien rūpīgāk domā par savu apkures iekārtu tehnisko stāvokli.
"Ja, teiksim, 2021.–2022. gadā vidēji gadā bija aptuveni 600 gadījumu, kas saistīti ar sodrēju degšanu un ugunsgrēkiem, kas tā rezultātā izcēlušies, tad 2023. gadā uz pusi mazāk. Tā ka cilvēkiem ir uz ko tiekties, un cerēsim, ka būs vēl labāk," norādīja Lagzdiņš.
