Izvēloties sev piemērotāko apdrošināšanu, pirmkārt, jāsaprot, pret kādiem riskiem īpašumu ir vērts apdrošināt. "Piemēram, ja es dzīvoju privātmājā, varbūt, ka mani neinteresē, teiksim, kaut kāds cauruļu plīšanas risks – ja man tur kaut kas notiek, tas nodara skādi tikai man. Tikmēr daudzdzīvokļu mājā, es teiktu, šī trubu plīšana, ņemot vērā mūsu dzīvojamā fonda stāvokli, ir gandrīz obligāts risks.
Tāpēc pirmais – paskatāmies, pret kādiem riskiem mums ir vērts apdrošināt īpašumu," uzsvēra Abāšins.
Viņš norādīja, ka klasiski visus riskus iedala trīs lielos blokos. Tie ir uguns un dabas stihiju bloki (tostarp arī viss par un ap ūdeni), un kriminālo risku bloks, kas lielākoties ir zādzības.
"Es teiktu, ka vislielākās nelaimes klasiski, protams, ir no uguns. No tā ir jāuzmanās visvairāk. Uguns un daba. No trubām skāde parasti nav liela, bet tās ir biežāk, īpaši daudzdzīvokļu namos. Kriminālais, trešais bloks, par to paskatāmies, vai mūsu mājās, vismaz no mūsu viedokļa, ir kaut kas zogams," ieteica Abāšins.
Pēc tam, kad izvēlēti riski, pret kuriem apdrošināšana nepieciešama, apdrošinātāju piedāvājumos jāiepazīstas ar izņēmumiem jeb gadījumiem, kuros zaudējumus apdrošinātāji tāpat nesegs.
"Vajag apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to, bet tur vienmēr ir kāds izņēmums un vienmēr ir kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība.
Tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē pēc vēja stipruma – no 18 metriem sekundē ieslēdzas apdrošināšana, bet kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē," atšķirības izskaidroja Abāšins.
Savukārt plūdu gadījumā, piemēram, ir apdrošināšanas polises, kas sedz tikai plūdus, kas cēlušies no upes, bet ir apdrošinātāji, kas sedz arī tos plūdus, kas rodas no lietavām.
"Tā ka šie izņēmumi ir vēl viena pamata lieta, ar ko vajadzētu sākt. Paskatīties, pret kādiem riskiem es gribu apdrošināties, kādi riski man ir aktuāli. Pirmais – izvēlamies riskus, otrais, aiz šiem riskiem paskatāmies izņēmumus – kādi ir šie izņēmumi, lai nebūtu pārpratumu," ieteica Abāšins.
Protams, var vērtēt arī apdrošināšanas cenu, bet tas noteikti nedrīkstot būt pirmais kritērijs, pēc kura vadīties – paskatīties cenu un izvēlēties lētāko. Jāsāk ar riskiem un izņēmumiem, uzskata Abāšins.
"Jāsaprot viens – ja OCTA transporta līdzekļiem ir obligātais apdrošināšanas veids, kas ir definēts likumā visā Eiropā, un tur apdrošinātāji pārdod visi vienādus pīrādziņus, tad īpašuma apdrošināšana vai nelaimes gadījumu apdrošināšana, vai brīvprātīgā mašīnu KASKO apdrošināšana – tie nav vienādi pīrādziņi. Tie ir pīrādziņi ar dažādu pildījumu. Katram der savs. Paskatāmies drusciņ to pildījumu," aicināja Abāšins.
Labā ziņa – katram apdrošinātājam katras polises pamata informācija ierasti ir apkopota vienā dokumentā uz vienas vai divām A4 lapaspusēm. "Izlasām vismaz to, tas jau būs daudz," norādīja Abāšins.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis uzsvēra, ka patērētājiem ir ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
"Patērētājam pašam ir būtiski iepazīties ar līguma noteikumiem un apdrošinātajiem riskiem. Ja kādam zem dabas stihijām paiet ļoti plašs segums, tad kādam citam apdrošinātājam ir izdalīta vētra, krusa un lietus atsevišķi, atsevišķi izdalīti arī plūdi un nokrišņu riski.
Protams, jo mazāks apdrošināšanas segums, jo polise lētāka, līdz ar to es aicinātu tomēr izvēlēties tādu, kas sedz tos riskus, kas pašam patērētājam ir aktuāli," ieteica Priedītis.
Viņš atzina, ka terminoloģija apdrošināšanas līgumos var būt neskaidra, pie tās jau tiekot strādāts, bet līdz tam – katram pašam rūpīgi jālasa līguma noteikumi, lai nerastos nekādi pārpratumi un nebūtu nepatīkams pārsteigums, kad apdrošināšana pēc nelaimes tiek atteikta.
"Vēršoties pie apdrošinātāja, bet saņemot atteikumu, var prasīt paskaidrot pamatojumu atteikumam. Tad attiecīgi ar atteikumu var vērsties pie ombuda. Savukārt, ja patērētājs uzskata, ka tur ir neskaidri noteikumi, ko viņš nav sapratis, un tas [noteikumu] pasniegšanas veids nav bijis korekts, var vērsties arī PTAC. Lai arī mēs nevaram izskatīt strīdus pēc būtības, varam sniegt novērotāja viedokli no malas, ar ko var atkārtoti iet uz ombudu vai pēc tam to izskatīt tiesā," norādīja Priedītis.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
