"Dzīvoju paša būvētā modernā privātmājā, bet vienmēr ir vilinājusi doma par kādas laukakmens mūra mājas atjaunošanu. Laukakmens mūris piesaista tieši sava vizuālā izskata dēļ. Vai šādas mūra ēkas vispār ir padarāmas par komfortablu dzīvesvietu, it īpaši ziemā? Vislielākās bažas ir par aukstām, mitrām sienām. Siltināšana zaudētu ēkas vizuālo pievilcību," rakstīja klausītājs Raivis.
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
Biršs atzina, ka arī viņu piesaista Latvijas lauku ainavai raksturīgās laukakmens mūra ēkas, bet lielākoties tās nav saglabājamas bez siltināšanas.
"Diemžēl tā būs tomēr opcija, jo, redziet, ir tikai viena iespēja [nesiltināt] – vai nu jūs paši radiet šo mūra ēku, lai viss būtu pareizi, vai jums ir laimējies, un, teiksim, šī ēka ir tiešām agrāk bijusi muiža, pils vai kāda cita ļoti nozīmīga ēka, jo tad šajā akmens mūrī ir izveidota iekšējās apkures sistēma, tajā ir tādas kā ejas, caur kurām gājušas dūmgāzes. Tad no lielajiem kamīniem, kas bija šādu ēku zālēs, siltais gaiss tika novirzīts pa sienām. Tad varēja no ārpuses saglabāties akmens mūris un arī iekšpusē akmens mūris, bet mūsu laikos, ja nav šādas sistēmas izveidotas, tad diemžēl ir jāizskata siltināšana," skaidroja Biršs.
Citādi nāksies saskarties ar milzīgu mitrumu un aukstumu – akmens sienu virsma būs mūžam slapja un nepatīkama, kas, iespējams, sliktākajos gadījumos var radīt pat pelējumu un dažādas smakas.
"Tāpēc atceramies vienu, – vai nu mēs paši taisām šo akmens mūri un tad varam iekšpusē izveidot ļoti modernu siltinājumu, nav jau jābūt ejām dūmgāzēm, tur varētu būt dažādas iespējas.
Vai, ja mums ir dabisks akmens mūris, mums būs lielisks ārējais skats, un es nekad nevienam cilvēkam neieteikšu siltināt šādu ēku no ārpuses, bet mums būs jāatsakās no iekšējā dabiskā mūra," norādīja Biršs.
No iekšpuses tad nepieciešams veidot metāla, koka vai plastmasas karkasu, kas stāv atsevišķi no mūra, un to pildīt ar siltumizolācijas materiālu. Tad jāliek arī spēcīga tvaika izolācija un apdare.
Tikmēr klausītājs Ralfs interesējās: "Kā pareizi atjaunot vecu akmens mūra ēku? Arī pamati mūrēti no akmens, ar švaku kaļķa javu. Vai nepieciešams veidot hidroizolāciju, siltinājumu? Akmens pamati ir ļoti nelīdzeni. Ēkā nākotnē paredzēts dzīvot."
"Par siltināšanu, līdzīgi kā iepriekšējā atbildē, ir jāveido atsevišķs karkass, kas pilnīgi var pat stāvēt atsevišķi blakus sienai. Kādā biezumā tik vēlaties – 30, 20, 35, 40 centimetru biezu. Biezums atkarīgs praktiski no tā, cik silti gribat dzīvot. Lai dzīvošana būtu silta, mazāk par 25 centimetriem būt nedrīkstētu," ieteica Biršs.
Savukārt, runājot par mūrēšanas darbiem, kas neizbēgami būs nepieciešami, atjaunojot vecu akmens mūra ēku, būveksperts uzsvēra, ka tikai ar cementa javu, vai vēl trakāk – kaļķa javu, to darīt nav ieteicams.
"Tāpēc to dara mākslīgā veidā – līmējot. Atceramies sintētiskā lateksa emulsiju. Vienalga, kādas firmas. Ir jāizmanto šī emulsija, kas atgādina PVA līmi, un portlandcements – jebkuras markas. Attiecības, kādā tie jāsajauc, ir viena masas daļa sintētiskās lateksa emulsija un divas masas daļas cementa. Jāņem vērā, ka maisījums būs zilā krāsā, nevajag sabīties, un pēc 30 minūtēm jau sacietēs – jāstrādā ļoti ātri. To uz samitrinātas akmens virsmas klāj kārtā, kas ir plānāka par trīs milimetriem, un pēc tam pieliek mūra daļas. Šādi salīmējot mūri, paliks lielas spraugas – starp tām tad drīkst likt kaļķa javu," skaidroja Biršs.
Šādā veidā atjaunotas mūra ēkas sienas būs ne tikai autentiskas, bet arī elpojošas un izturīgas.
