Katram dārzniekam ir savi paņēmieni cīņai ar nevēlamiem viesiem – kāds kolorado vaboles vāc mehāniski ar rokām un palīglīdzekļiem, savukārt citam ierasta prakse ir indes izmantošana.
"Agrāk apstrādāju ar indi, bet tagad labāk nevis ar indi, bet labāk ar rokām. Raža var būt mazāka, bet labāk," stāsta dārznieks Sakstagala pagastā Vitālijs.
Savukārt Antons no Dekšāru pagasta atzīst, ka indi nopircis, bet no tās neesot nekādas jēgas.
Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) norāda, ka visbiežāk internetā iegādāti nelegāli līdzekļi no Krievijas vai Baltkrievijas. Pārsvarā tirdzniecībā tie nonāk caur "Facebook" dārznieku grupām vai sludinājumu portālos.
"Es saprotu, ka cilvēki vienkārši atved rokas bagāžā līdzi no kādas kaimiņvalsts," saka VAAD Latgales reģiona nodaļas vecākais inspektors Miķelis Geiba.
Biedrības "Latvijas dārznieks" pārstāve Mārīte Gailīte uzsver, ka augu aizsardzības līdzekļus var pārdozēt – gan apdedzināt augus, gan saindēties pats. "Var iegūt ražu, kura ir piesārņota ar pesticīdu atliekām," viņa piebilst.
Tāpat novērojams, ka nereti cilvēki augu aizsardzībā izvēlas izmantot arī biocīdus, piemēram, pretblusu vai pretskudru līdzekļus, kuri veicina vides piesārņojumu, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz apstrādātajām kultūrām un cilvēka veselību.
"Augu aizsardzības līdzekļi, kas ir reģistrēti, ir pārbaudīti Latvijā un ir pārbaudīti tieši uz atliekvielām. Ja līdzeklim ir noteikts nogaidīšanas laiks, tad mēs varam būt droši, ka, ievērojot šo nogaidīšanas laiku, noteiktās dienas pēc apstrādes, mēs novācam ražu, kura ir droša ēšanai," skaidro Gailīte.
Pēdējo divu gadu laikā kopumā sodītas gandrīz 20 personas, šogad jau trīs. Par nelegālo augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību paredzēta administratīvā atbildība, naudas sods – no 60 eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.
