Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad par kopīpašumu ir jāparūpējas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, par ko īpašniekiem jālemj, ir mājas pārvaldnieka izvēle un arī tā maiņa.
"Patiesību sakot, iedzīvotājiem zināšanu apjoms par pārvaldnieku, ko no viņa prasīt, kas ir tas kvalitātes rādītājs, ir diezgan vājš un balstīts uz emocijām, uz kaut kaut kādiem personīgiem pieņēmumiem. No otras puses, likumdevējs, valsts, ir izpildījusi it kā visu, ir normatīvi, un tie normatīvi nav nemaz tik slikti, tie ir labi, bet tajā pašā laikā nav iedevusi kaut kādu algoritmu, mehānismu, kā vērtēt to pārvaldnieku," pauda Uzulēns.
Rusiņa piekrita, norādot, ka, viņasprāt, lielākā problēma ir tajā, ka dzīvokļu īpašnieki nespēj atrast un saprast, kas tad vispār ir pārvaldnieks.
"Mēs ejam uz kopsapulcēm, un dzīvokļu īpašnieki vispār nesaprot, viņi redz pārvaldnieku, un pārvaldniekam ir jādara viss. Nebūt tā nav. Tāpēc ir ļoti grūti vispār atrast, saprast un izvērtēt, kāda veida pārvaldnieku es gribu," norādīja Rusiņa.
Tāpat arī kritēriji, pēc kuriem izvērtēt pārvaldnieku, katram var būt atšķirīgi. Kas vienam šķiet pieņemami vai labi, citam absolūti nederēs. Katras mājas prasības un situācija var pilnīgi atšķirties, tāpēc, izvēloties namu pārvaldnieku vai nomainot to, svarīgi dzīvokļu īpašniekiem nākt kopā un caur kopīgām diskusijām meklēt īsto piedāvājumu, skaidroja Rusiņa.
Lai to izdarītu, pirmkārt, jāzina, kas ikdienā pārvaldnieka pienākumos ietilpst.
"Ir obligātās pārvaldīšanas darbības, ko nodrošina pārvaldnieks. Tā ir koplietošanas elektrības nodrošināšana, atkritumi, siltumenerģija un aukstais/karstais ūdens. Principā šīs ir četras lietas, kas jānodrošina pārvaldniekam," norādīja Rusiņa.
Līdz ar to pārvaldnieka pienākumos ir reaģēt arī, piemēram, uz ūdensvada plīsumu un veikt attiecīgās darbības, lai situāciju labotu.
"Citas pārvaldīšanas darbības ir tās darbības, ko īpašnieki vēlas, vai tā ir labiekārtošana mājas teritorijas, vai tā ir mājas renovācija – šie ir tie lēmumi, ko pieņem dzīvokļu īpašnieki. Bet dzīvokļu īpašnieki dažkārt redz – ir pārvaldnieks, tātad viņš dara visu. Nu, nebūs tā," pauda Rusiņa.
Līdz ar to starp dzīvokļu īpašniekiem un namu pārvaldnieku jābūt ciešai un veiksmīgai sadarbībai. Bez tās nekas no minētā drīzāk neizdosies, vērtēja Rusiņa.
Tāpat vēlams, ka namu pārvaldnieks domā ilgtermiņā un aicina dzīvokļu īpašniekus rūpēties par mājas uzkrājumiem, taču arī tam vajadzīga īpašnieku vēlme un piekrišana to darīt.
"Šeit ir jānodala, ka ir pārvaldīšanas darbības ar tiem ikdienišķajiem darbiem, un tad ir otra sadaļa – dzīvokļu īpašnieku uzkrājums nākotnes remontdarbiem.
Ja, piemēram, pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks nosaka 50 centus, viņš nodrošina šīs obligātās pārvaldīšanas ikdienišķās darbības, bet tālāk, ja mēs saprotam, ka mājā ir jāinvestē, ja jumts tek, inženierkomunikācijas un ūdens tek, tad ko darām? Šeit pārvaldniekam ir jānodefinē, kāda investīcija ir nepieciešama nākotnes remontdarbiem, tā ir tā uzkrājumu daļa," skaidroja Rusiņa.
Uzulēns piekrita, ka labs pārvaldnieks ir tāds, kas spēj saprotami un ar argumentiem dzīvokļu īpašniekiem izskaidrot, kas jādara, piemēram, kādi uzlabojumi jāveic un kāpēc, kā arī – kādas ir alternatīvas un cik šīs alternatīvas maksā. Tas nozīmē piedāvāt arī visu nepieciešamo informāciju rakstiskā veidā un dot laiku tās pārdomāšanai un apspriešanai.
Tāpat jāatceras, ka lēmumus par renovāciju vai citām darbībām, kas nav obligātās pārvaldīšanas darbības, pieņem dzīvokļu īpašnieki, un tām vajag 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
"Ja man nav šī lēmuma, tad es būtībā kā pārvaldnieks nevaru rīkoties. Es varu rīkoties tikai avārijas situācijā. Ja jumts tek, es to salaboju, iesniedzu tāmi un attiecīgi pieprasu līdzekļus no dzīvokļu īpašniekiem, bet ar to mēs arī apstājamies," norādīja Rusiņa.
