"[…] Talants savā būtībā ir tikai mīlestība uz savu profesiju, uz pašu darba procesu," tā reiz teicis dārznieks, selekcionārs Pauls Sukatnieks. Viņa mūža darbs bija izaudzēt Latvijas apstākļiem piemērotas, izturīgas vīnogu šķirnes, kas četrdesmit darba gados veiksmīgi realizēts.
"Viņš ļoti gribēja, lai mēs, latvieši, būtu paēduši. Viņš teica: "Badu un karu cietušajai tautai ir jādod vitamīniem bagāti augļi un dārzeņi."
Viņa mūžā bija divi kari – gan Pirmais, gan Otrais pasaules karš," stāstīja Sukatnieka dzimtas mājas "Apsītes" vadītāja Vanda Gronska.
Paula Sukatnieka mazmazmeita Krista Priede uzsvēra, ka viņas vecvectēvs ļoti daudz laika veltīja darbam, lai radītu visas šķirnes, kuras viņš audzēja – gan arbūzu, gan vīnogu, gan tomātu.
'Dvietes zilā', 'Supaga', 'Zilga' – tās ir tikai dažas no Sukatnieka radītām vīnogu šķirnēm, kuras audzē ne vien Latvijas dārzos, bet arī Igaunijā, Norvēģijā, ASV, Sibīrijā un citviet pasaulē.
"Paula Sukatnieka šķirnes ir ļoti izturīgas, ar labu salcietību, labi briest dzinumi. Visi brauc un vienmēr prasa 'Zilgu'. Šķirne 'Supaga' ir ļoti garšīga," stāstīja Vīnogu audzētavas "Skāduļi" pārstāve Jana Drēviņa.
Sukatnieka mazmazmeita Priede atzina, ka arī savās mājās Mārupē pirms dažiem gadiem sāka audzēt trīs četras vīnogu šķirnes.
Šoreiz jubilejas svinību tematika bija veltīta vēl vienai Sukatnieka personības šķautnei – pasakām.
"Viņš krāja pasaku grāmatas un uzskatīja, ka tieši caur pasakām varot atšķetināt katras tautas īsto dvēselīti. Kā mums latviešiem ir "aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām, kaut kur tā laime mīt, tikai ne šeit." Vai tagad tā nav? Kā tik kāda dižķibele notiek dzimtenē, tā tūlīt mūsu jaunatne uz Īriju, Angliju," pārdomās dalījās Sukatnieka dzimtas mājas "Apsītes" vadītāja.
Tāpat svētku laikā bija iespēja iepazīt dažādus vīnogu ražojumus – ne vien vīnogas un to stādus, bet arī vīnogu kauliņu eļļas, rozīnes, sulas, saldējumu un daudz ko citu.
