Šis gads Kurzemē un Zemgalē ir bijis ļoti labs vīnogu audzēšanai. Savukārt Vidzemē un Latgalē pavasarī daļa ražas nosalusi. Dārzkopības institūta pētniece Dzintra Dēķena stāsta, ka sausuma un karstuma ietekmē tiem, kam pavasarī vīnogas nenosala, šogad izdevies izaudzēt labu un kvalitatīvu ražu.
"Vīnogām ir ļoti augsts cukura saturs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Mēs to mērām. Cukura saturs ir labs, vīnogas ir saldākas," viņa sacīja.
Gatis Kužums ar vīnogu audzēšanu sācis nodarboties sava tēva ietekmē, kurš arī savulaik tās audzējis. Toreiz dārzā bijušas aptuveni 20 šķirnes, bet tagad viņa saimniecībā aug jau aptuveni 500 dažādu šķirņu vīnogas.
"Arvien vairāk cilvēki audzē. Daudz audzē. Tas aizrauj. Praktiski visiem, kas pamēģina iestādīt, tas aiziet. Cits vecumdienām, lai vīniņu uztaisītu, es, piemēram, prieka pēc, citi nomierina nervus, kad aiziet vīnogās un pagriež," viņš norādīja.
Vīnogu audzēšanai svarīgi izvēlēties sev vēlamāko un piemērotāko šķirni. Tās šķirnes, kas tiek audzētas vīna darināšanai, nebūs tik garšīgas ēšanai, un otrādi – ēšanai paredzētās nebūs labas vīnam.
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs pauda: "Mums ir gan dārza, gan tehniskās šķirnes. Tātad galdam un sulai, vīnam. Ir vajadzīga saulīte, siltums un augsne. Tas Latvijā arī viss ir. Un, protams, šķirnes, kuras ir mazāk slimību uzņēmīgas un iztur mūsu klimatu. Neteikšu, ka tikai salu ziemā, bet galvenais ir salnas pavasarī."
Visi, protams, vēlas audzēt tādu šķirni, kas dotu lielas un saldas ogas un vienlaikus nebūtu jākopj. Tā diemžēl nebūs iespējams. Lai iegūtu labu un lielu ražu, pūles tomēr ir jāpieliek. Dārzkopības institūta pētniece norādīja: "Vīnoga prasa diezgan lielu kopšanu. Lai vasarā pie viņas piestaigātu, uzpasētu, izgrieztu, lai saulīte viņai piekļūst vairāk, jo vīnoga ir saulmīle."
Savukārt vīnogu audzētājs Kužums norādīja: "Ja vīnoga dienā var izaugt 20 centimetrus, tad rēķiniet, ka nedēļā viņa 1,40 metrus izaug. Ja ir 1,40 metri, tad kaut ko vajag nogriezt. Jāapgriež, jāpieiet, jāatlapo, lai miltrasas nebūtu, lai vēdinās krūms. Tas ir pats svarīgākais."
Vīnogu audzēšanas iespējas Latvijā uzlabo gan šķirņu bagātība, gan tas, ka klimats kļūst siltāks.
Pētniece norādīja: "Ir jūtams tas, ka klimats tiešām mainās un vīnogas arvien vairāk pārvietojas uz ziemeļiem. Varu teikt arī to, ka mūsu vīnogas tiek uzskatītas par garšīgākām, jo tām cukura un skābuma attiecība ir labāka."
Audzētāji spriež, šā gada siltā vasara un rudens ir labs priekšnosacījums, lai arī nākamā gada vīnogu raža Latvijā būtu ļoti laba.
