Problēmām bagātākā māja Liepājā
Daudzdzīvokļu māja Matrožu ielā 2 esot bijusi ar problēmām bagātākā māja visā Liepājā, atzina Lūsēna.
"Māju būvēja padomju laikos armija. Sienas šķības, trepes šķības un tā tālāk. Kamēr māju apsaimniekoja "Liepājas namu apsaimniekotājs", neviens tai nepievērsa nekādu uzmanību.
Tad mēs paši sākām domāt par to, ka ir nepieciešama sava biedrība, savs apsaimniekotājs. Tā mēs lēnām gājām uz priekšu," stāstīja Lūsēna.
Tā tika izveidota biedrība "DzīB Matrožu 2". Vienlaikus iedzīvotāji nonāca pie secinājuma, ka mājai kritiski nepieciešama renovācija.
"Lietus laikā mājā gāzās ūdens iekšā. Āra sienas bija mitras un pelēja, un cilvēki sūdzējās, jo piekurināt nevarēja. Salām. Māja praktiski pa šuvēm ira laukā. To jau mums pateica arī iepriekšējie apsaimniekotāji, ka mājā neko neieguldīs, jo tā irst ārā," atminējās Lūsēna.
Seši no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem ir arī "Liepājas namu apsaimniekotāja" īpašums jeb – tie pieder pilsētai.
Ņemot vērā, ka māja ir tuvu jūrai un tās apkārtne pēdējo gadu laikā ievērojami sakārtota, interesi par renovēto māju izrāda arī lietuvieši. Vairāki dzīvokļi mājā jau esot pārdoti, un iedzīvotāju pastkastītēs regulāri iekrīt lapiņas, ka lietuviešu tūristi labprāt arī īrētu viņu dzīvokļus. Turklāt piedāvātās summas ir gana lielas, stāstīja Semuškins.
Veiksmes stāsts pašu rokās
Taču situācija pirms sešiem gadiem bija krietni citādāka. Lai to uzlabotu, iedzīvotāji lēma mainīt apsaimniekotāju. Jaunais apsaimniekotājs – "Namu serviss APSE" – palīdzēja nomaksāt veco mājas kredītu un sakārtot sarežģīto situāciju ar parādniekiem. Šobrīd mājā parādnieku nav.
Divus gadus vēlāk, 2020. gadā, mājā tika sākta renovācija, kas ilga pusotru gadu. Lai to vispār uzsāktu un īstenotu, neaizvietojams bija pašu iedzīvotāju entuziasms un motivācija.
"Dzinulis bija Dzintra – mūsu veiksmes stāsta pamatā ir viņa, jo dzīvo šeit jau labu laiku un zina visus kaimiņus. Šeit tomēr ir arī krievvalodīga publika ļoti lielā procentā, un šeit vajadzēja runāt daudz. Dzintra bija tā, kas uzņēmās to, uzrunāja cilvēkus, ilgi un dikti skaidroja cilvēkiem, kāpēc renovācija vajadzīga," stāstīja Semuškins.
Lūsēna ne tikai rīkoja mājas iedzīvotāju kopsapulces, kurās izteica priekšlikumus un nākotnes plānus, bet arī runāja ar teju katru dzīvokļa īpašnieku individuāli.
"Bija tādi, kas uzreiz piekrita, bet bija arī tādi, pie kuriem bija jāiet, jārunā, jāpārliecina. Bija arī tā, ka cita varianta nebija tiem cilvēkiem, kas dzīvoja sliktos apstākļos. Man pašai personīgi dzīvoklis ir [mājas] vidū, es necietu tik ļoti, varēju neiet un neko nedarīt, bet laikam esmu tāds cilvēks pēc dabas – ja redzu, ka kaut kas ir jādara, tad es arī daru," stāstīja Lūsēna.
Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens norādīja, ka tajās mājās, kurās ir arī pašvaldības dzīvokļi, uz iedzīvotāju sapulcēm, ja vien tiek uzaicināti, ierodas un lēmumu pieņemšanā piedalās arī pašvaldības pārstāvji.
"Protams, ka Liepājas pašvaldība vienmēr ir atbalstījusi māju atjaunošanu. Ja māja ir nobriedusi šādam solim, tad tās balsis, kuras nāk no pašvaldības, ir "par" – viennozīmīgi," uzsvēra Tīdens.
Strādāja kā komanda
Pilnīgi visus nama iedzīvotājus par labu renovācijai pārliecināt neizdevās. "Pret" arī lēmuma pieņemšanas beigās bija aptuveni 15 dzīvokļi no 84, tomēr "par" bija pietiekami daudz, lai renovācija varētu notikt.
Ņemot vērā, ka Lūsēna pēc profesijas ir medicīnas darbiniece, nevis būvinžiniere vai juriste, tikt galā ar visu nepieciešamo dokumentāciju un projektēšanu mājas iedzīvotājiem palīdzēja jaunais namu apsaimniekotājs.
Protams, arī pašiem bijis gana daudz jāizglītojas, tomēr "Namu servisa APSE" darbinieki paveica lielāko daļu darba, norādīja Lūsēna.
"Mēs bijām komanda un visu darījām kopā – gan uz banku gājām, gan "Altum", gan visur. Visu veicām kopā," stāstīja Lūsēna.
Banka kredītu aptuveni miljons eiro apmērā mājas renovācijai piešķīra uz 18 gadiem. Par kredītu katram iedzīvotājam mēnesī jāmaksā apmēram 1,25 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.
"Man ir 52 kvadrātmetru dzīvoklis. Kopš cēlās bankas procenti, maksāju 65 eiro par kredītu, bet tā vietā nemaksāju par siltumu. Siltums [ziemā] ir kādi 10 eiro varbūt augstākais. Tas ir tikpat kā nekas," stāstīja Lūsēna.
Iedzīvotāji būtiski var ieekonomēt uz apkures rēķiniem, jo māja tagad ir ne tikai siltināta – renovācijas laikā tika nomainīta arī apkures sistēma. Tagad iedzīvotāji paši pārvalda temperatūru savos dzīvokļos un ir ar to ļoti apmierināti.
"Apkures rēķini ir krasi samazinājušies – uz pusi un pat vairāk," norādīja Semuškins.
Arī sadarbība ar būvniekiem esot bijusi laba, stāstīja Lūsēna, norādot, ka tie iekļāvās termiņos un uzklausīja visas iedzīvotāju sūdzības vai ieteikumus būvniecības procesā.
Vienlaikus Lūsēna atzina, ka viss šis process, kas ilga vairākus gadus, nav bijis ne gluds, ne vienkāršs. Viņa pavisam noteikti neapskauž tos, kam tas vēl tikai priekšā, taču uzsvēra, ka viss ir izdarāms, ja vien ir laba komanda.
"Liels darbs ir ieguldīts. Liels darbs. Galvenais ir runāt ar iedzīvotājiem, pārliecināt viņus un atrast pareizos cilvēkus, komandu, ar ko strādāsi. Tas ir komandas darbs. Tikai tad, ja ir laba komanda, kas var vienoties, nav problēmu," pauda Lūsēna.
