"2014. gadā Izraēla ziņoja par to, ka ir nezināms [tomātu] vīruss, ļoti lipīgs, ļoti ātri izplatās, un 2015. gadā arī Jordānija jau ziņoja par to, ka arī pie viņiem ir nonācis šis vīruss. Viņi to laboratoriski izdalīja un deva tam vārdu – tomātu brūnplankumainības vīruss.
Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ziņo, ka tagad jau 54 pasaules valstīs šis vīruss ir izplatīts," stāstīja Sebeļeva.
Tomātu brūnplankumainības vīruss sastopams gan Āzijā, gan ASV, gan gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. No valsts uz valsti tas ceļo ar sēklām un stādāmo materiālu.
"Arī Polija ziņoja pagājušogad vairākas reizes par to, ka pie viņiem ir konstatēts šis vīruss. Nīderlande ziņoja, ka kopš 2019. gada 79 ražošanas vietās, kur ražo gan sēklas, gan tomātus, ir konstatēts šis vīruss, atklāts tas ir arī vienā selekcijas stacijā. Tas nozīmē, ka arī viņi ir apdraudēti un cenšas ar šo vīrusu tikt galā, bet ir skaidrs, ka
šis vīruss ir agresīvs, ļoti ātri izplatās un tas ilgi saglabājas gan sēklās, gan uz virsmām, gan augu atliekās," norādīja Sebeļeva.
Skaidrs, ka daudz vieglāk ir veikt profilaktiskus pasākumus, nevis cīnīties ar pašu vīrusu, tāpēc Dabas Aizsardzības pārvalde izstrādājusi paskaidrojošu shēmu, kā vīruss var nokļūt siltumnīcā, lai tomātu audzētāji zinātu, kā no tā izvairīties.
Lai izvairītos no vīrusa nonākšanas siltumnīcā, tomātu sēklas jāiegādājas tikai no profesionāliem tirgotājiem un veikaliem. Tāpat jāievēro higiēnas prasības – jādezinficē rokas, instrumenti un darba virsmas.
"Kā mēs saprotam, tālos attālumos vīrusu pārnēsā sēklas un dēsti, bet uz vietas arī būtu jāievēro visas prasības. Ja runājam par kukaiņiem, tad baltblusiņa pārnēsā vīrusu. Komerciālajos uzņēmumos notiek apputeksnēšana ar kamenēm, un izpētīts – ja siltumnīcā lielā ražošanas vietā ir nonācis viens inficēts dēsts, tad ar divu stropu palīdzību, kamenēm tomātus apputeksnējot, deviņu mēnešu laikā visi stādi būs inficēti," norādīja Sebeļeva.
Ne tikai baltblusiņas vai kamenes, bet arī cilvēki, kas kopj tomātu stādus, vīrusu var pārnēsāt no viena stāda uz otru. Vīruss saglabājas uz visām virsmām, tāpēc ir svarīgi veikt dezinfekcijas pasākumus.
Vīruss, protams, var radīt ražas zudumus, bet vienlaikus, to pētot, tiek selekcionētas tomātu šķirnes, kas pret vīrusu varētu būtu izturīgas. Tādējādi dažkārt pat ir grūti pateikt, vai konkrēto auga stādu un tā augļus vīruss ir skāris.
"Pašlaik arvien vairāk kļūst zināms par to, ka šis vīruss neuzrāda simptomus, un vēl mazāk simptomu parādās uz lapām. Arī uz augļiem to mēdz būt pavisam maz. Vīrusa simptomi var arī atšķirties atkarībā no šķirnes.
Ja šķirne tomēr uzrāda simptomus, tad pirmie var parādīties uz lapām, veidojas tādi hlorotiski plankumi, un ar laiku hloroze pāriet nekrozē – lapas var novīst un nokalst," stāstīja Sebeļeva.
Protams, brūnplankumainības vīrusu uzreiz ir grūti noteikt. Vislabāk tā simptomus var redzēt uz jau gatavajiem augļiem – parādās nevienmērīgs krāsojums, brūni plankumi, augļa virsma kļūst grumbuļaina. Bet ne vienmēr augļi ir tādā izskatā, ka tos nevarētu lietot uzturā.
Ar vīrusu inficēti tomāti un saldā paprika, kas arī ir tomātu brūnplankumainības vīrusa saimniekaugs, var būt tirdzniecībā, jo cilvēka veselībai tas nav kaitīgs.
"Veikalos arī var nonākt ar šo vīrusu inficētie tomāti, jo Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka, ja ražošanas vietā ir konstatēts šis vīruss, tad var ļaut augiem noražot, un tikai pēc ražas novākšanas tiek veikta dezinfekcija. Bet augļi nonāk veikalā," atzina Sebeļeva.
Vai tomēr, lai veiksmīgāk cīnītos ar brūnplankumainības vīrusu, nebūtu jāņem šādi augļi ārā no tirdzniecības? Lai mazinātu vīrusa izplatību, tas noteikti būtu vispareizāk, taču Sebeļeva norādīja, ka svarīgs ir samērīgums – tā kā vīruss tik strauji izplatījies, tā kā ne visām šķirnēm iespējams viegli konstatēt simptomus un tā kā cilvēka veselībai tas nav bīstams, tad izņemt no tirdzniecības visus tomātu un paprikas krājumus nebūtu pareizi, tie būtu lieli zaudējumi.
Svarīgi vienkārši paturēt prātā gan profilaktiskos pasākumus, gan rīcības plānu, ja tomātu brūnplankumainības vīrusu esat konstatējuši savā siltumnīcā, – galvenais šos tomātus neizmantot kā sēklas materiālu un ar vīrusu inficētos augus iznīcināt, tos sadedzinot, bet nekādā gadījumā neatstājot komposta kaudzē.
