Zaļās ziepes pret laputīm
Ja dārzus masveidā pārņēmušas ķiršu madaru laputis, kā arī plūmju niedru laputis, cīņā ar šo kaitēkli izsenis izmantotas zaļās ziepes, mērcējot to koncentrētā šķīdumā augu zarus. Tiesa, mērcēšana nav piemērota lieliem kokiem un milzīgiem augļudārziem. Var gatavot arī speciālu šķīdumu, kas sastāv no četriem litriem ūdens, pa vienai ēdamkarotei zaļo ziepju koncentrāta un sodas un divām ēdamkarotēm rapšu eļļas.
Noder arī citi tautas līdzekļi, piemēram, cukurūdens.
Ja ar laputīm cīnās, izmantojot insekticīdu, parasti pēc 16 dienām šīs vielas atliekas uz auga vairs nav sastopamas.
Šajā cīņā svarīgākais ir nepalaist garām kaitēkļu invāzijas laiku, jo dažkārt gadās, kamēr apgriež insektu apsēstos zaru galus, laputis izklīdušas pa visu koku. Diemžēl tad var nākties cīnīties vairs ne par auga lapām, bet gan par visu koku.
Dārzkopības speciālistes ievērojušas, ka intensīvai šo kaitēkļu izplatībai ir cikliskums, kas sakrīt ar labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Citi kukainīši, kas barojas ar laputīm, arī vairs nejaudā tikt galā ar to lielo skaitu.
"Mātes gūgles" sekotāji
Iejaucoties bioloģiskās daudzveidības attiecībās, cilvēki "pieredzes apmaiņas" forumos nereti nepamatoti uzdodas par erudītiem dārzniecības ekspertiem, iesakot pret laputīm izmantot līdzekļus, kas nobeidz ja ne pašus augus, tad liekot ciest arī vērtīgajiem kukaiņiem.
Augļkoki iet dušā?
Internetā lasīti ieteikumi laputis no augļkokiem nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu. Abas ekspertes bija vienisprātis, ka šo sīki melno kaitēkļu dēļ ķirsi var skalot vai katru dienu, bet negūt rezultātu, jo ķiršu madaru laputis parasti dzīvo zem lapas plātnes.
Daudz svarīgāk ir laikus pamanīt kaitēkli, aplūkot cietušo koku un apgriezt bojātos zaru galus.
Kaitēkļi izmanto nevērīgus vai kūtrus apsaimniekotājus, jo, atstādami slimības vai kaitēkļu izplatīšanās perēkļus pašplūsmā, tie netraucēti turpinās savairoties un arī pārziemos.
Kukaiņu ķeramā josta ābeles viduklim
Kuru katru brīdi, vēlākais – jūlija sākumā – būs klāt ābeļu ziedu smecernieki, ābolu tinēji un plūmju tinēji, lai dārzu īpašniekiem sagādātu pamatīgas galvassāpes. Pareizāk gan teikt – šo kaitēkļu kāpuri, kas pēc kāda laika dosies pa stumbru lejā uz ziemošanas vietu. Tāpēc augļkokiem var uzlikt kaitēkļu ķeramās jostas.
Šīs jostas var iegādāties dārzkopības veikalā vai pagatavot paši. Nepieciešams gofrētais kartons, no kura nogriež apmēram 20 cm platu un koka apkārtmēra garuma joslu. To vienā kārtā apliek ābeles stumbram tieši zem zarojuma (plūmēm 10–20 cm no zemes), pārklāj ar līmlenti un ar aukliņu piesien. Vecākajām ābelēm jostas uzliek arī uz resnākiem zariem pie zaru pamatnes. Vēlu rudenī (oktobra beigās vai novembrī) jostas ir laiks noņemt un tur ziemojošos kaitēkļus iznīcināt, sadedzinot ugunskurā, ja vien ar kukainīšiem jau nav pamielojušies derīgie kukaiņēdāji putni – zīlītes un citi.
Modernie glābšanas līdzekļi
Nupat tirdzniecībā ir nonācis jauns preparāts bioloģisko augļudārzu īpašniekiem cīņai ar ābolu tinēju, un tā priekšrocības – līdzeklis iedarbojas tikai uz šo kaitēkli. Preparāts saudzē gan bites, gan mārītes.
Savukārt vara un cinka preparāti ir efektīvi pret rožu sausplankumainību un brūnplankumainību. Šīs slimības parasti sākas no lapu apakšpuses. Bojātās lapiņas jānorauj, un ar vara un cinka preparātu koku var miglot reizi mēnesī. Šo preparātu var lietot arī profilaktiski.
Pret miltrasu un tīklērcēm lietojamie sēra preparāti tagad ir kļuvuši daudz ērtāki – var nopirkt miglošanai paredzētu šķīdumu.
Dzeltenie ekrāni trūdodiņiem
Ja ap augiem siltumnīcā parādās trūdodiņi, ir jāiegādājas un jāuzstāda dzeltenie ekrāni, kas lieliski noder arī ķiršu mušu, sīpolu mušu un baltblusiņu izķeršanai. Šie smalkie kukainīši pie ekrāna labi pielīp, taču trūdodiņu klātbūtnē liecina, ka augsne ir pārāk mitra, nav atjaunota vismaz gadu un ir pārāk sablīvēta.
Katrā aizdomīgā situācijā – reaģē!
Ja avenēm izaug jaunie dzinumi 30–40 cm garumā un galotnīte it kā novīst, tātad to apdzīvo kukainīši. Tas ir pietiekams iemesls atvases nogriezt līdz pašai pamatnei un sadedzināt. Ja to neizdara, kaitēkļi pārziemos un izplatīsies. Vienmēr, tiklīdz ir kaut kas tāds aizdomīgs, ir jāreaģē, mudināja dārzkopības ekspertes.
Augsnes analīze
Reizi gadā vai vismaz reizi trīs gados ieteicams veikt augsnes analīzi, lai noskaidrotu kādu vērtīgu elementu deficītu vai pārmērības. Ja pietrūkst, piemēram, kālija, augiem mazinās izturība pret slimībām.
Gliemežu alus bārs
Dārzam pāri nodara arī gliemeži, un bieži dzird ieteikumus – gliemežu iecienītās uzturēšanās vietās salikt lēzenas bļodiņas ar alu. Jāņem vērā, ka nederēs jebkura alus šķirne – nepieciešams dzīvais alus.